Darba likuma 23. nodaļā “Darbinieka atbildība” regulēti darbinieka civiltiesiskās atbildības jautājumi. Ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi, vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, tad darbiniekam ir pienākums atlīdzināt šos zaudējumus. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina. Tādējādi darba devējam ir būtiski ne tikai konstatēt zaudējumu rašanās faktu, bet arī noskaidrot, vai šie zaudējumi radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ.  

Darbinieks var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus. Atlīdzināšana var notikt vairākos veidos. Ja tas ir objektīvi iespējams un darba devējs tam piekrīt, tad darbinieks var atlīdzināt zaudējumus, nododot darba devējam līdzvērtīgu lietu vai izlabojot bojājumu. Turklāt atbilstoši Darba likuma 79. pantam ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devējs var veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Tādējādi, ja darbinieks piekrīt zaudējumu ieturēšanai no viņam izmaksājamās darba samaksas, tad darba devējam ir jāievēro Darba likuma 80. pantā noteiktie ierobežojumi ieturējumu veikšanai. Šie ieturējumi nedrīkst pārsniegt 20% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.  

Katrā konkrētajā gadījumā, ja darba devējs vēlas atlīdzināt zaudējumus, ieturot naudu no darbinieka darba samaksas, tad viņam ir pienākums saņemt no darbinieka rakstveida piekrišanu šādu ieturējumu veikšanai. Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, tad darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.