Iztrūkums veikala kasē nerodas pats no sevis. Tās ir sekas, un, protams, nepieciešams noskaidrot cēloņus, kāpēc tā ir noticis. Lai saprastu darbinieka atbildību par iztrūkumu kasē, rūpīgi jāpārlasa ne tikai darba līguma, bet arī uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi. Minētajos dokumentos jābūt noteiktai darbinieka atbildībai un kārtībai, kādā tiek risināti precedenti, ja konstatēts, piemēram, iztrūkums kasē.  

Darbinieka civiltiesiskās atbildības pamats ir noteikts Darba likuma 86. pantā. Kā norāda Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa, darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana, un to nosaka Darba likuma 79. panta pirmā daļa. 

Tādējādi, ja darbinieks ar savu prettiesisko, vainojamo rīcību nodarījis darba devējam zaudējumus, darbiniekam jāatlīdzina darba devējam radītie zaudējumi. Lai darbiniekam rastos pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, jākonstatē, ka darbinieks zaudējumus darba devējam nodarījis prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Darbinieka rīcība atzīstama par prettiesisku ne tikai tad, ja viņš pārkāpj konkrētu likuma normu, bet arī, ja, neizrādot nepieciešamo rūpību, nepienācīgi izpilda savus darba līgumā noteiktos pienākumus. 

Ja tiek noskaidrots, ka darbinieka rīcība bijusi prettiesiska un vainojama, zaudējumu atlīdzināšana var notikt vairākos veidos. Darbinieks var labprātīgi atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus, sedzot naudas izteiksmē novērtēto zaudējumu summu, vai, ja darba devējs piekrīt, nodot līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu. Ja zaudējumu atlīdzināšanai darbinieks devis savu rakstveida piekrišanu ieturējumu veikšanai no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas (arī galīgā darba samaksas aprēķina gadījumā), darba devējam jāievēro Darba likuma 80. pantā noteiktie ierobežojumi ieturējumu veikšanai. Ieturējumi nedrīkst pārsniegt 20 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu – līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamajām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likuma 596. pantu nedrīkst vērst piedziņu. 

Gadījumā, ja pieļaujamais ieturējumu veikšanas apmērs nesedz visu darbinieka nodarīto zaudējumu summu un darbinieks labprātīgi neatlīdzina atlikušo zaudējumu summu, darba devējs ir tiesīgs vērsties tiesā. Tāpat arī situācijās, kad darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs atbilstoši Darba likuma 79. panta otrajai daļai var celt prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.