Sociālās apdrošināšanas pabalstu mērķis ir kompensēt apdrošinātajai personai zaudētos darba ienākumus sociālā riska iestāšanās gadījumā. Piemēram, maternitātes pabalstu piešķir un izmaksā, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus darbnespējas dēļ. Tas nozīmē, ka vienlaikus nevar saņemt maternitātes pabalstu un darba ienākumus vai ienākumus no saimnieciskās darbības. 

Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, pabalstu izmaksā 75 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apjoma. Ienākumu lielumam un darba slodzei nav izšķirošas lomas vecāku pabalsta izmaksas nosacījumu piemērošanā. Proti, esot nodarbinātam jebkādā slodzē kā darba ņēmējam un saņemot darba algu (arī minimālo vai daļēju minimālo), vecāku pabalsts tiek izmaksāts 75 procentu apmērā. 

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam vienīgais izņēmums, kas ļauj vienlaikus saņemt maternitātes un vecāku pabalstu pilnā apmērā un turpināt gūt ienākumus, ir gadījumā, ja persona ir pašnodarbinātais, kurš izvēlējies nodokļus maksāt vispārējā režīmā un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veic tikai 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Tas attiecas uz situācijām, kad pašnodarbinātas personas ienākumi no saimnieciskās darbības ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu (2025. gadā – 740 eiro mēnesī, 2026. gadā – 780 eiro mēnesī). Tādā gadījumā tiek veiktas iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai un tās neietekmē tiesības saņemt maternitātes un vecāku pabalstu piešķirtajā apmērā. 

Tādējādi, ja jūsu kā pašnodarbinātas personas ienākumi mēnesī būs mazāki par noteikto minimālo darba algu valstī un obligātās iemaksas tiks veiktas tikai pensiju apdrošināšanai 10% apmērā, tas neietekmēs ne maternitātes pabalsta aprēķinu un izmaksu, ne vecāku pabalsta saņemšanu piešķirtajā apmērā.