Labdien! 2016. gadā uz mana vārda krāpnieki paņēma kredītu, toreiz vērsos policijā ar iesniegumu, bet, liecību sniedzot, baiļu dēļ sameloju, ka viņi paši ir tikuši pie maniem datiem, lai gan es tos biju sniegusi. Vēlāk tiku pratināta vēlreiz, tad atzinu, ka es šos datus viņiem sniedzu pati, jo noticēju tam, ka mani it kā pieņem darbā, un tāpēc ir šie dati (tolaik man nebija nekādas sajēgas par to visu, biju tikko sasniegusi pilngadību, naiva). Pēc tam par šo lietu bija gadiem ilgs klusums, pat tagad ir. Bet no pazīstamiem cilvēkiem biju dzirdējusi, ka kļūdas dēļ vai arī neizskaidrojamu iemeslu dēļ šajā lietā no cietušās kļuvu par liecinieci. Lieta esot izskatīta tiesā vai nu 2020. gadā, vai 2021. gadā. Es par lietas izskatīšanu neko nezināju, no policijas nebiju saņēmusi nekādas ziņas, ka man ir mainīts statuss, tāpat šo informāciju nesaņēma arī kreditori. Un, kad tiesā lieta tika izskatīta, es arī neko nezināju, jo nebiju saņēmusi paziņojumu, ka krimināllieta tiks tālāk nodota tiesai. Tāpat neesmu saņēmusi lēmumu/spriedumu, lai to apstrīdētu. Šobrīd ir tā, ka man “karājas gaisā” kredīts, kam aug procenti. Kreditori pagaidām nevar piedzīt no manis vai vainīgā samaksu, jo ne no policijas, ne tiesas nav saņēmuši nekādu informāciju. Esmu arī dzirdējusi par nolīgumiem, ja kādā lietā laikus netiek iesniegta pārsūdzība, tad vairs nevar neko darīt. Bet šajā gadījumā es pat neesmu vainīga, jo man nebija iespējas pārsūdzēt, es pat nezināju, kur šis kriminālprocess atrodas un vai vispār tajā tiek kaut kas darīts. Šis kredīts ļoti traucē man dzīvot un rada spriedzi. Ja es lietā šobrīd esmu lieciniece, vai var kaut ko darīt, lai šis kredīts man pašai nebūtu jāmaksā, bet to darītu krāpnieki? Un vai var saukt pie vainas arī atbildīgos par to, ka nekas netika paziņots un viss tika novilcināts? Ko vispār var darīt šādā situācijā?
Ņemot vērā, ka jautājuma apraksts ir neskaidrs, līdz ar to nav saprotami daudzi faktiskie un juridiskie apstākļi, kā arī lietas būtība, jāsniedz vispārēja atbilde par jautājumā minētajiem faktiem atbilstoši Kriminālprocesa likuma regulējumam.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 96. pantu personu par cietušo atzīst procesa virzītājs ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.
Vairāk par cietušā tiesībām var uzzināt LV portāla skaidrojumā Tuvplānā kriminālprocess – cietušā tiesības.
Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas personas vai tās pārstāvja piekrišanu. Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu.
Savukārt tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 109. pantam liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem. Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Iztiesāšanā liecinieks ziņas sniedz tikai nopratināšanā.
Tas nozīmē, ka kriminālprocesā par liecinieku var kļūt persona, kura, piemēram, ir redzējusi noziedzīgu nodarījumu vai ieguvusi informāciju par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un faktiem, atradusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus vai citus ar noziedzīgu nodarījumu saistītus priekšmetus u. tml.
Nosūtot krimināllietu uz tiesu, prokurors lēmumam par krimināllietas nodošanu tiesai pievieno personu sarakstu, kuras, pēc apsūdzības un aizstāvības domām, aicināmas uz tiesas sēdi. Tiesa aicina uz tiesas sēdi personas, tai skaitā lieciniekus, kuras ir iekļautas šajā sarakstā.
Kriminālprocesā liecinieka tiesības un pienākumi noteikti Kriminālprocesa likuma 110. un 111. pantā.
Jautājuma daļā par kredītsaistībām aicinātu vērsties pie attiecīgā aizdevēja, lai risinātu jautājumu par līguma pusēm pieņemamu kredīta dzēšanas plānu. Lietas dalībnieku statusa maiņa kriminālprocesā neietekmē parādnieka kredīta saistības un tā dzēšanu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 14. pantam ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem, kas saistīti ar konkrēto kriminālprocesu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!