Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmā daļa paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likumā un likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā.  

Tātad privatizēto dzīvojamo māju īpašnieks ir šīs dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, kuras sastāvā ir visi šajā mājā esošie dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir dzīvojamās mājas lemjošā institūcija. Dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto kārtību.  

Uzdotais jautājums skar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumu, līdz ar to jānorāda, ka pēc pašvaldības dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijas pabeigšanas dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir izvēlēties pārvaldnieku un pārņemt māju pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības.  

Līdz brīdim, kamēr privatizēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības, dzīvojamo māju pārvaldīšanu nodrošina pašvaldības izvēlēts pārvaldnieks, pamatojoties uz pašvaldības un pārvaldnieka noslēgto pilnvarojuma līgumu. Pilnvarojuma līgums nosaka tiesību, pienākumu un atbildības sadalījumu starp dzīvojamo māju īpašniekiem un pārvaldnieku. 

Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki, kas privatizējuši mājokļus par sertifikātiem, tos pārņemtu savā valdījumā, nosaka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.–51.² pants.  

Kamēr privatizēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības, to pārvaldīšanu nodrošina pārvaldnieks, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu. 

Nepārņemtajās dzīvojamās mājās izdevumu noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”. Atšķirība no Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantā iekļautās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas procedūras ir tāda, ka nepārņemtā dzīvojamā mājā pārvaldīšanas izdevumi var tikt noteikti bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma. 

Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas, tad tā ir valsts vai pašvaldības bilancē un lielāko daļu pārvaldīšanas darbību noteiks pārvaldnieks.