Eiropas Savienībā dzīvojošajām personām ir tiesības pieprasīt Latvijas vecuma pensiju par nostrādātajiem gadiem Latvijā, ja ir sasniegts Latvijā noteiktais pensionēšanās vecums un uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. 

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2025. gadā ir personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. 

Savukārt personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi divus gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, t. i., 63 gadu vecumā. 

Vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaicīgi, līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai izmaksā 50% apmērā. Taču, ja persona, kurai piešķirta priekšlaicīgā vecuma pensija, kļūst par obligāti sociāli apdrošināmu personu – darba ņēmēju, pašnodarbināto vai personu, kas piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, – tai uz šo laiku vecuma pensijas izmaksu pārtrauc. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad persona strādā citā valstī, tostarp Vācijā. 

Tā kā strādājot priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju neizmaksā, personai rūpīgi jāizvērtē, vai to pieprasīt, ja persona turpina strādāt. 

Lai pieprasītu Latvijas vecuma pensiju, iesniegumu un apdrošināšanas stāžu apliecinošos dokumentus (piemēram, darba grāmatiņu, kolhoznieka darba grāmatiņu, dokumentu, kas apliecina mācības augstākajā vai citā mācību iestādē pēc vidējās izglītības iegūšanas, karaklausības apliecību, arhīva izziņas u. c.) ieteicams iesniegt ar dzīvesvietas valsts kompetentās iestādes starpniecību. Vācijā attiecīgā iestāde ir Deutsche Rentenversicherung, kas dokumentus pārsūtīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) Latvijā. 

Minētā kārtība ir vēlama, jo Latvijas pensijas piešķiršanai ir nepieciešama informācija par uzkrāto apdrošināšanas stāžu dzīvesvietas valstī, kā arī nodarbinātību. Konkrētā informācija no dzīvesvietas valsts kompetentās iestādes tiks pieprasīta pat tad, ja iesniegumu Latvijas pensijas piešķiršanai persona iesniegtu tieši VSAA.