Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.¹ pantā paredzēta divu veidu kārtība, kā dzīvokļu īpašnieki var norēķināties par saņemtajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas pakalpojumiem.  

Par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, vai dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs likumā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai, kas var būt arī pārvaldnieks, organizēt maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā pakalpojuma sniedzējam [maksājums ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību].  

Ja dzīvokļu īpašnieki izvēlas par saņemtajiem pakalpojumiem norēķināties tiešo norēķinu veidā (tieši pakalpojuma sniedzējam), tad viņi pilnvaro vienu personu noslēgt līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par komunālo pakalpojumu piegādi visai dzīvojamajai mājai. Pakalpojumu sniedzējs par saņemtajiem pakalpojumiem dzīvojamajai mājai izraksta vienu rēķinu, ko pēc tam sadala atsevišķos rēķinos katra dzīvokļa īpašniekiem, pamatojoties uz individuālo skaitītāju rādījumiem. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās patstāvīgi, veicot maksājumus tieši pakalpojumu sniedzējam.  

Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieki maksājumus izvēlas veikt ar pilnvarotās personas starpniecību, piemēram, pārvaldnieku, tad tie uztic vienai personai (pārvaldniekam) organizēt maksājumu iekasēšanu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu pakalpojuma sniedzējam visu dzīvokļu īpašnieku vārdā.  

Atšķirībā no tiešajiem norēķiniem dzīvokļu īpašnieki maksu par saņemtajiem pakalpojumiem pārskaita pilnvarotajai personai, kas tālāk to pārskaita pakalpojumu sniedzējam. 

Pārvaldnieks nepiegādā patērētājiem (dzīvokļu īpašniekiem) ūdeni, bet patēriņa aprēķinā – ja dzīvokļu īpašnieki ar vairākuma balsojumu nav lēmuši citādi – ievēro Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikto kārtību. 

Noteikumu 19. punkts paredz: ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, tad tiek veikts norēķins par ūdens patēriņu. 

Par to, kas ir ūdens patēriņa starpība un kāpēc tā veidojas, vairāk var uzzināt Ekonomikas ministrijas skaidrojošajā materiālā.