Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, uzrunājot SVK dalībniekus uzsvēra: "Mēs esam iesaistījušies konstruktīvā dialogā, apmainījušies ar idejām un identificējuši jomas, kurās varam sadarboties, lai risinātu kopīgas problēmas un izmantotu izaugsmes un attīstības iespējas. Lai mums kopā izdodas pārvērst mūsu diskusijas konkrētos pasākumos, kas sekmēs abu mūsu valstu ciešāku sadarbību un arī izaugsmi".
Sēdes laikā SVK līdzpriekšsēdētāji uzsvēra abu valstu vēlmi paplašināt ekonomisko sadarbību, kā arī veicināt tirdzniecības un investīciju sakarus, īpaši IT/ IKT, rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, jaunuzņēmumu, atjaunojamās enerģijas, tūrisma, reģionālās attīstības u.c. jomās, kā arī pieredzes nodošanā dažādās jomās, ņemot vērā Moldovas virzību uz iestāšanos ES.
Moldovas Republikas premjerministra vietnieks, ekonomiskās attīstības un digitalizācijas ministrs Dumitru Alaiba sarunās uzsvēra nepieciešamību veidot jaunas partnerības un platformas, kur uzņēmēji varēs tikties un iepazīstināt ar savām iecerēm. “Moldova ir uzsākusi aktīvu attīstību un šobrīd esam intensīvā pārmaiņu procesā, lai kļūtu par modernu Eiropas valsti. Jau šobrīd 86% publisko pakalpojumu ir digitalizēti un Moldovai ir atraktīvs piedāvājums gan IKT nozarei, gan jaunuzņēmumiem un citu nozaru attīstībai. 15 gadu laikā mums ir izdevies savu eksportu pārorientēt no Krievijas uz ES, kas šobrīd ir mūsu galvenais tirdzniecības partneris.”
Sarunu laikā puses vienojās par sadarbības stiprināšanu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī tīro tehnoloģiju jomā, īpaši uzsverot Latvijas pieredzi un zināšanas šajā jomā.
Cita starpā, puses pauda interesi attīstīt sadarbību lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā, īpaši uzsverot Latvijas lomu Moldovas lauksaimniecības mentoringa programmā tās pievienošanās ES procesā.
Savukārt, Latvija izrādīja interesi veicināt sadarbību ar Moldovu izglītības un zinātnes jomā, tostarp stiprinot tiešos kontaktus starp abu valstu augstākās izglītības un pētniecības iestādēm. Tāpat tika apspriesti turpmākie sadarbības soļi elektronisko sakaru un IKT jomā, īpaši uzsverot Latvijas pieredzi un zināšanas šajā jomā.
Moldovas puse pauda interesi pēc Latvijas pieredzes un informatīva atbalsta dažādās jomās, tostarp, puses vienojās veicināt sadarbību ilgtspējīga tūrisma attīstības jomā, apmainoties ar zināšanām un labākajām praksēm.
Tāpat tikšanās laikā Latvija atzinīgi novērtēja Moldovas reformu procesu, tostarp saistībā ar integrāciju Eiropas Savienībā.
Plānots, ka nākamā – SVK 5. sēde notiks Moldovas Republikas galvaspilsētā Kišiņevā.
Kā ziņots, šonedēļ Rīgā darba vizītē ieradās Moldovas Republikas valdības pārstāvju un uzņēmēju (pārstāvji no Lauksaimniecības, Kultūras, Enerģētikas ministrijām, uzņēmējdarbības oganizācijām un Moldovas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Investīciju aģentūras, Zinātņu akadēmijas, Publisko īpašumu aģentūras) delegācija Moldovas Republikas premjerministra vietnieka, ekonomikas un digitalizācijas ministra D.Alaiba vadībā.
28. janvārī, notika Latvijas–Moldovas biznesa forums, kurā kopumā piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieki. Tā laikā īpaši tika uzsvērta sadarbība informācijas tehnoloģiju jomā. IKT industrija pēdējo 7 gadu laikā Moldovā ir trīskāršojusies un turpina attīstīties. 84% no ārvalstu investīcijām Moldovā nāk no ES dalībvalstīm, kur Latvija ir 19. lielākais investors Moldovā.
Vizītes ietvaros Moldovas Republikas premjerministra vietnieks, ekonomikas un digitalizācijas ministrs D.Alaiba tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini, lai pārrunātu investīciju piesaistīšanas iespējas, Latvijas ekspertu piesaistīšanas iespējas dažādās jomās Moldovā, lai sekmētu veiksmīgāku valsts iestāšanās procesu ES, kā arī arī SVK kā nozīmīga sadarbības paplašināšanas instrumenta aktīvāku integrēšanu abu valstu dialoga stiprināšanā.
Tāpat SVK ietvaros š.g. 28.janvārī tika parakstīts sadarbības memorands starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Moldovas Tirdzniecības kameru.
SVK tika izveidota saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības vienošanos par ekonomisko, rūpniecisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību, kas tika parakstīta 2007. gada 11. maijā Rīgā. Kopš Latvijas un Moldovas ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanas ir notikušas 3 starpvaldību komisijas sēdes. Pēdējā sēde notika 2017. gada 9.jūnijā Kišiņevā, kā arī 2020.gada 26.oktobrī notika Latvijas-Moldovas ekspertu konsultācijas (tiešsaistē).
Moldova Latvijai ir 49. lielākais preču eksporta un 54. lielākais preču importa partneris. 2024. gada trīs ceturkšņos Latvijas preču eksports uz Moldovu bija 23,8 miljoni eiro, bet 2023. gadā Latvijas preču eksports uz Moldovu bija 34 miljoni eiro. 2023. gadā Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance ar Moldovu bija pozitīva (23 miljoni eiro).
Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Moldovu ir ķīmiskie produkti (medikamenti), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, pārtikas preces (konservi, alkoholiskie dzērieni). Visvairāk no Moldovas ieved augu valsts produktus (vīnogas, rieksti), pārtikas preces (vīns), kā arī mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas.
