Grozījumi likumā paredz Ministru kabinetam piešķirt deleģējumu paredzēt nosacījumus un kārtību, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, ja tai objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no tās saistītajiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs.
“Šis ir milzīgs solis valsts iestāžu un uzņēmēju uzticības vairošanā, kas nodrošinās investīciju un lielu globālu spēlētāju piesaisti Latvijai. Šis ir labais piemērs, ka likumi ir jāraksta tā, lai tie būtu praktiski piemērojami un bez liekas birokrātijas,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Izstrādājot grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, Ekonomikas ministrija organizējusi vairākas tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā un lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvjiem, kuri apliecinājuši atbalstu izvēlētajam problēmas risinājumam un pauduši gatavību uzņemties riskus, kas izriet no tā, ka komercdarbības atbalsts tiks piešķirts, pamatojoties uz nepilnīgi pieejamiem finanšu pārskatu datiem.
Šobrīd paralēli Saeimas darbam pie Komercdarbības atbalsta kontroles likuma grozījumu izskatīšanas, Ekonomikas ministrija gatavo Ministru kabineta noteikumus, ieviešot atbalsta pretendenta apliecinājumu par neatbilstību GNU pazīmēm. Paredzēts, ka atbalsta sniedzējs, izvērtējot lielās komercsabiedrības atbilstību GNU pazīmēm, varēs izmantot minēto apliecinājumu atbalsta pretendenta atbilstības GNU statusa noteikšanai. Apliecinājuma iesniegšana nebūs paredzēta kā saistīto uzņēmumu finanšu datu aizstājējs standarta situācijās, bet gan tikai kā izņēmuma risinājums īpašos un objektīvi pamatotos gadījumos, kad atbalsta sniedzējam no tam iesniegtajiem finanšu datiem ir iespējams pēc būtības pārliecināties par atbalsta pretendenta un tā saistīto uzņēmumu neatbilstību GNU statusam, bet formāli nav izpildīta prasība par visu finanšu datu iesniegšanu.
Kā zināms, lielu un mērogojamu investīciju projektu attīstībā visbiežāk iesaistās uzņēmumi, kas ietilpst plašās uzņēmumu ķēdēs, un kas, atbilstoši ES tiesību aktiem, kvalificējas kā lielie uzņēmumi. Gadījumos, kad komercdarbības atbalstu vēlas saņemt lieli uzņēmumi, kas ietilpst plašās starptautisku uzņēmumu grupās, praksē konstatēti dažādi objektīvi, no atbalsta pretendenta neatkarīgi apstākļi, kuru dēļ atbalsta pretendentam nav iespējams iegūt pilnīgus finanšu pārskatu datus par pilnīgi visiem tā saistītajiem uzņēmumiem un līdz ar to nav iespējams tos arī iesniegt atbalsta sniedzējam izvērtēšanai. Tādejādi rodas situācijas, kad, lai gan pēc būtības uzņēmums nav uzskatāms par GNU, tomēr formāli nevar tikt iesniegti visi izvērtējuma veikšanai nepieciešamie dokumenti, kā rezultātā komercdarbības atbalsta piešķiršana tiek atteikta.
