FOTO: Freepik.
Kopš 2023. gada ir spēkā stingrāki noteikumi atbrīvošanai no valsts pārbaudes darbiem veselības problēmu dēļ. Skaidrojam tiesisko regulējumu atbrīvojuma piešķiršanai un tā ietekmi uz skolēna turpmākajām izglītības iespējām.
Kārtību, kādā izglītojamie var saņemt atbrīvojumu no valsts pārbaudījumiem, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”.
Noteikumos skaidrots, ka izglītojamais tiek atbrīvots no valsts pārbaudījumiem ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu. Lai tas tiktu sagatavots, pilngadību sasniegušajam izglītojamajam vai nepilngadīgā izglītojamā vecākam (vai likumiskajam pārstāvim) izglītības iestādē līdz attiecīgā mācību gada 1. martam jāiesniedz iesniegums ar lūgumu atbrīvot audzēkni no valsts pārbaudījumiem. Iesniegumam jāpievieno psihiatra, neirologa vai hematoonkologa, vai ārstu konsīlija izsniegts izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes ar ieteikumu atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem, nenorādot diagnozi un slimības anamnēzi.
Noteikumos paredzēta arī kārtība atbrīvojuma no pārbaudes darbu kārtošanas saņemšanai, ja veselības problēmas piemeklējušas pēc regulējumā norādītā termiņa.
Proti, dokumenti atbrīvojuma piešķiršanai pēc 1. marta tiek pieņemti, ja audzēknis akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas radīto veselības traucējumu dēļ ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai ambulatori un tādējādi neapmeklē izglītības iestādi. Tādā gadījumā līdz ar vecāka vai pilngadīgā izglītojamā iesniegumu izglītības iestādē jāiesniedz arī ārstējošā ārsta, kurš lemj par nepieciešamību atbrīvot no pārbaudes darbiem, sagatavots izraksts.
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā eksperte Jana Veinberga LV portālam norāda: ja pēkšņu un pārejošu veselības problēmu dēļ nav iespējams eksāmenu kārtot pamattermiņā, to var darīt papildtermiņā.
Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laikiem konkrētajā mācību gadā papildtermiņa datums tiek paredzēts katram eksāmenam. Šim mācību gadam eksāmenu norises laiki noteikti Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2024./2025. mācību gadā”.
Ja veselības stāvokļa dēļ skolēns eksāmena dienā tajā nevar piedalīties, par to jāinformē izglītības iestāde un ne vēlāk kā nākamajā dienā audzēknim vai viņa vecākiem izglītības iestādē jāiesniedz ārsta izziņa, informē J. Veinberga.
Dažām izglītojamo grupām noteikta atsevišķa kārtība atbrīvošanai no valsts pārbaudes darbiem.
Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem izglītojamie, kuri valsts pārbaudes darbu norises laikā piedalīsies sporta federācijas apstiprinātā sporta sacensību kalendārā iekļautajās starptautiskajās sporta sacensībās vai sporta nometnē ārpus Latvijas teritorijas, no pārbaudes darbiem tiek atbrīvoti ar izglītības un zinātnes ministres lēmumu pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegts iesniegums un sporta federācijas apliecinājums, ka izglītojamais ir attiecīgās sporta federācijas pārstāvētā olimpiskā sporta veida valsts pieaugušo izlases komandas dalībnieks un valsts pārbaudījumu norises laikā piedalās sporta federācijas apstiprinātā sporta sacensību kalendārā iekļautajās starptautiskajās sporta sacensībās vai sporta nometnē ārpus Latvijas teritorijas.
Arī izglītojamajiem, kuri ir Latvijā akreditētas ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības personāla darbinieka, ārvalsts konsulārās iestādes darbinieka, cita starptautisko publisko tiesību subjekta vai tā Latvijā akreditētas pārstāvniecības darbinieka vai amatpersonas ģimenes locekļi, patvēruma meklētāji, bēgļi vai alternatīvā statusa ieguvēji, atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbiem piešķir izglītības un zinātnes ministre. Tomēr šajā gadījumā iesniegumam jāpievieno akreditētas personas personu apliecinoša dokumenta kopija vai patvēruma meklētāja, bēgļa vai personas alternatīvo statusu apliecinoša dokumenta kopija, ja izglītojamais uzsācis mācības tajā pašā mācību gadā, kad izsniegts attiecīgo statusu apliecinošais dokuments.
Savukārt izglītojamos pamatizglītības pakāpē ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no pārbaudes darbiem atbrīvo ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz pilngadīgā audzēkņa vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu un valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā eksperte Jana Veinberga akcentē, ka atbrīvojumu iespējams saņemt no visiem valsts pārbaudes darbiem reizē.
Līdz ar to audzēknim un vecākam netiek dota iespēja izvēlēties, no kuriem eksāmeniem saņemt atbrīvojumu un no kuriem – ne.
Taču skolēni ar noteiktām veselības problēmām var tikt atbrīvoti no kādas eksāmena daļas (piemēram, klausīšanās daļas dzirdes traucējumu dēļ). Izglītības iestādes vadītājam atbrīvojums no eksāmena daļas jānoformē kā atbalsta pasākums valsts pārbaudes darba laikā, paskaidro J. Veinberga.
Jāņem vērā, ka galavārds, lemjot par atbrīvojumu no eksāmeniem, pieder audzēknim un viņa vecākiem. Respektīvi, pat ja ārsta ieskatā izglītojamais būtu atbrīvojams no valsts pārbaudes darbiem, audzēknis un vecāki var atteikties minēto iespēju izmantot, neiesniedzot izglītības iestādē attiecīgos dokumentus.
Izglītojamajiem, kuri saņēmuši atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbiem, pabeidzot izglītības pakāpi, tiek izsniegta apliecība par pamatizglītību vai vidējās izglītības atestāts. Ar konkrēto dokumentu audzēknim ir tiesības turpināt mācības vidējās vai augstākās izglītības iestādē.
Vienlaikus, kā uzsver J. Veinberga, ieteicams rūpīgi iepazīties ar vidējās vai augstākās izglītības iestādes uzņemšanas noteikumiem.
LV portāla uzrunātie Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji apstiprina, ka skolēni, kuri atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas, augstskolu uzņemšanas konkursos piedalās ar atestāta vidējo gada atzīmi noteiktajos priekšmetos. Papildus RSU norāda, ka audzēkņiem, kuri augstskolā iesniedz tikai atestātu, veidojot uzņemšanas rindu augstākās izglītības iestādē, piemēro koeficientu 0,75, bet tiem, kas eksāmenus kārtojuši, – koeficientu 1,0.
Tātad teorētiski skolēniem, kuri valsts pārbaudes darbus kārtojuši, var būt lielākas izredzes iekļūt izvēlētajā mācību programmā.
Taču, ja izglītojamais nav kārtojis vidējās izglītības centralizētos eksāmenus un saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, bet uzskata, ka vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti nepieciešami, lai iestātos konkrētajā studiju programmā, līdz katra gada 15. decembrim var pieteikties valsts pārbaudes darbu kārtošanai Latvijas Universitātē vai citā augstskolā, ar kuru VIAA noslēgts līgums, un tos nokārtot atbilstoši attiecīgā mācību gada centralizēto eksāmenu grafikam, stāsta J. Veinberga.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” stājās spēkā 2023. gada 27. janvārī un tika piemēroti no 2023./2024. mācību gada. Līdz tam spēkā bija Ministru kabineta noteikumi Nr. 112, kas paredzēja, ka atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbiem varēja saņemt, pamatojoties tikai uz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izsniegtu izrakstu un izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu.
Patlaban spēkā esošās izmaiņas tika rosinātas pēc tam, kad, noslēdzoties pārbaudījumiem 2022. gada vasarā, atklājās, ka aptuveni katrs desmitais skolēns no eksāmeniem atbrīvots, tādējādi raisot diskusijas, vai nav nepieciešams noteikt stingrāku kārtību atbrīvojuma izsniegšanai.
VIAA pārstāve J. Veinberga, atbildot uz jautājumu, vai jaunais regulējums samazinājis no valsts pārbaudes darbiem atbrīvoto audzēkņu skaitu, norāda, ka šobrīd izmaiņas nav objektīvi vērtējamas datu sadrumstalotības dēļ. Turklāt, ņemot vērā, ka ārstu izrakstos netiek minēta diagnoze, nav iespējams iegūt informāciju par veselības problēmām, kuru dēļ izglītojamie no eksāmeniem visbiežāk tiek atbrīvoti.
