“Aptauja ir ļoti nozīmīga, jo iegūtie dati tiek izmantoti, lai noteiktu minimālās algas un pensiju pieaugumu, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru, tāpat aptaujā iegūto informāciju izmanto, lai noteiktu minimālo ienākumu slieksni sociālās palīdzības sniegšanai. Mēs aicinām izlasē iekļautās mājsaimniecības būt atvērtām un piedalīties aptaujā, apzinoties, cik nozīmīgi būs iegūtie dati sociālās politikas veidošanā Latvijā. Katras mājsaimniecības stāsts ir daļa no valsts ekonomikas kopainas,” akcentē Baiba Zukula, CSP priekšnieka vietniece statistikas jautājumos.
Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta jautājumiem par enerģētiku un vidi – ekoloģisku un ilgtspējīgu dzīvesveidu, pārvietošanās paradumiem un klimata ietekmi uz dzīves vidi. Tāpat aptaujā tiks apkopoti dati par iedzīvotāju veselības pašvērtējumu un veselību ietekmējošiem paradumiem.
Apsekojumā iekļautās mājsaimniecības atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Iedzīvotāji, kuri atkārtoti piedalās aptaujā (ir bijuši iekļauti apsekojuma izlasē arī iepriekš), saņems CSP vēstuli ar aicinājumu no 31. janvāra līdz 21. februārim aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP Elektroniskās datu vākšanas (EDV) sistēmā e.csp.gov.lv. Ja respondents kādu iemeslu dēļ nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, līdz 30. jūnijam ar viņu sazināsies CSP intervētājs, lai veiktu interviju pa tālruni vai klātienē.
Ar iedzīvotājiem, kuri pirmo gadu piedalās apsekojumā, CSP intervētāji sazināsies no 31. janvāra līdz 30. jūnijam, nosūtot vēstuli ar plānoto intervijas laiku un savu kontaktinformāciju, lai vienotos par vēlamo intervijas laiku telefoniski vai klātienē.
Vēršam uzmanību – ierodoties veikt aptauju klātienē, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. Lai pārbaudītu intervētāja identitāti vai plašāk uzzinātu par aptaujas norisi, iedzīvotāji var zvanīt uz CSP bezmaksas konsultatīvo tālruni 80008811 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu silc@csp.gov.lv.
Ir svarīgi piedalīties šajā aptaujā par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem, jo iegūtos datus izmanto sociālās politikas veidošanā, lai izstrādātu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai. Katra aptaujas dalībnieka atsaucība ir svarīga, lai dati pēc iespējas precīzāk un plašāk atspoguļotu iedzīvotāju dzīves līmeni.
Lūk, nozīmīgākie 2024. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti:
- 2023. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2022. gadu, pieauga par 14,6 %, sasniedzot 848 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2022. gadā, kad ienākumu kāpums bija 9,1 %.
- 2023. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 291 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1860 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 527 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 994 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā)
- Visstraujākais ienākumu pieaugums 2023. gadā bija piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībām ar visaugstākajiem ienākumiem. Šīm mājsaimniecībām kopš 2022. gada ienākumi palielinājās par 16,8 %. Pārējām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk.
- Ienākumu nevienlīdzība ir augsta. 2023. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi (2022. gadā šī ienākumu starpība bija 6,2 reizes).
- 2023. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 399 tūkstoši jeb 21,6 % iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā.
- 2023. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 641 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai. Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2023. gadā sasniedza 1 346 eiro mēnesī.
Par aptauju
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļās:
