Kāpēc starp alkoholu un tabaku, kas abi atzīti par kaitīgiem, pastāv diskriminācija? Lai arī akcīze ir abiem preču veidiem, par tabakas izstrādājumiem informācija jāiegūst, prasot kā kaut ko nelegālu.
Līdz šim stingrāk tiek ierobežota tabakas un tās aizstājējproduktu pieejamība, tai skaitā vizuālā pamanāmība.
Akcīzes nodoklis nav mēraukla salīdzināšanai, jo tāds tiek piemērots arī naftas produktiem, dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai.
Smēķēšanas ierobežošana ir noteikta Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Mazumtirdzniecības vietās ir aizliegts izvietot tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un šo izstrādājumu, produktu, ierīču un tvertņu preču zīmes tā, ka pircēji var šos izstrādājumus, produktus, ierīces, tvertnes un attiecīgās preču zīmes redzēt.
Tabakas izstrādājumi tiek noslēpti, lai nekristu acīs un neizraisītu acumirklīgu ierosmi pirkumam.
Turklāt 8. panta otrā daļa paredz, ka tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot un iegādāties ar distances līguma palīdzību.
Šķiet, pret alkoholu tik konsekventas cīņas nav.
Abu – kaitīgos ieradumus un veselības traucējumus izraisošo – produktu akcīze ienes naudu budžetā, taču tā ir mazāka par tēriņiem, kas nepieciešami šo produktu lietošanas seku novēršanai.
Drīz būs divi gadi, kopš Saeimā ir iesniegti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tie otrajā lasījumā izskatīti pērn 9. maijā. Debatēs apspriežot likumprojektu, vairāki deputāti norādīja uz to, ka alkoholiskie dzērieni veikalos ir pārmēru uzkrītoši.
Tāpat tika minēts fakts, ka kopumā zaudējumi, kas saistīti ar alkohola lietošanu, ir 600 miljoni eiro gadā, savukārt akcīzes nodokļa budžets ienes 258,6 miljonus eiro gadā.
Pērn 3. decembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus trešajam lasījumam. Ar grozījumiem paredzēts ierobežot laiku, kurā mazumtirdzniecībā, tostarp tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs, varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus. Plānots, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no pulksten 10.00 līdz 18.00.
Lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas. Grozījumi paredz aizliegumu piedāvāt iegādāties uzreiz vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu.
Jāpiebilst, ka alkoholisko dzērienu iegāde attālināti Latvijā tika atļauta pandēmijas laikā, un toreizējo grozījumu anotācijā tika norādīts, ka tas būtiski uzlabo Latvijas alkohola nozares konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Lielākie ieguvēji būs mazie alkoholisko dzērienu ražotāji, jo bieži viņu produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta.
Topošajos grozījumos alkohola pirkšana, nedodoties uz veikalu, ir ierobežota laikā, bet nav ticis ierosināts to liegt vispār.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka Latvijā patērētais alkohola daudzums ir liels un joprojām pārsniedz Eiropas valstu vidējo rādītāju. 2021. gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, ieskaitot ārvalstu tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu, bija 12,2 litri (2019. gadā – 12,9 litri), savukārt absolūtā alkohola patēriņš, neieskaitot ārvalstu tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu, 2021. gadā bija 12,2 litri (2019. gadā – 11,6 litri). Secināts, ka Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņš turpina palielināties.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!