Katru vienpusēju rīkojumu, ko kāds savas nāves gadījumā dod par visu savu mantu vai kādu mantas daļu, vai atsevišķām lietām vai tiesībām, sauc par testamentu (Civillikuma 418. pants).

Jāatceras, ka mantojuma atstājēja tiesības pēc saviem ieskatiem rīkoties ar savu mantu nav absolūtas, jo Civillikums aizsargā neatraidāmos mantiniekus. Taisot testamentu, neatņemamās daļas tiesīgajiem jeb neatraidāmajiem mantiniekiem ir atstājamas viņu neatņemamās daļas (Civillikuma 422. panta pirmā daļa).

Tā kā bērns ir nepilngadīgs, nepilngadīgo vietā viņu gribu izteic vecāki vai aizbildņi. Vecākam pie zvērināta notāra ir jāizsaka griba pieņemt mantojumu un jāuzņemas mantojuma dalīšanas pienākums bērna vietā, ir jāsadala neatņemamās daļas tiesīgajiem (kas būs pieteikušies pie zvērināta notāra) viņu mantojuma daļas (atbilstoši Civillikuma 420., 422., 423., 690. pantā noteiktajam).

Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.

Neatņemamās daļas tiesīgajam ir jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu pie zvērināta notāra līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies.

Savukārt laulāto mantiskajās attiecībās izdala kopējo un atsevišķo mantu. Atsevišķā manta ir tā manta, ko laulātie ir ieguvuši pirms laulībām vai arī laulības laikā, bet ir noteikuši par savu atsevišķo mantu (Civillikuma 91. pants).

Ja atbilstoši Civillikuma 397.¹ pantam mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopīga manta, kas nav reģistrēta kā laulāto kopīga manta, tad laulātais savu laulātā kopīgās mantas daļu var prasīt izdalīt saskaņā ar 89. panta otrās daļas un 109. panta otrās daļas noteikumiem. Ja mantinieks ceļ iebildumus par laulātā kopīgās mantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas, tad laulātā kopīgās mantas daļa ir izdalāma prasības kārtībā.

Mantojumu var pieņemt vai atraidīt zvērināta notāra noteiktajā termiņā (to, vai termiņš noteikts, var pārbaudīt pie jebkura notāra vai tiešsaistē, vai vēršoties Latvijas Zvērinātu notāru padomē) vai gada laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos vēršoties pie zvērināta notāra pēc mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tā nav zināma vai nav bijusi Latvijā, tad pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Iesniegt iesniegumu zvērinātam notāram var:

1) tiešsaistē portālā, vienojoties ar jebkuru zvērinātu notāru par virtuālās vizītes laiku videorežīmā un elektroniski parakstot līgumu (nepieciešams e-paraksts);

2) klātienē, vēršoties pie zvērināta notāra;

3) uzaicinot zvērinātu notāru pie sevis.