Zemkopības ministrija norāda, ka informāciju par lolojumdzīvnieka līķa savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un likvidēšanas pakalpojumiem var skatīt Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē šeit.  

Sadaļā “Plašāka informācija par lolojumdzīvnieku savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un likvidēšanu” ir teikts: “Dzīvnieku līķu (tostarp lolojumdzīvnieku līķu) savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un likvidēšanas pakalpojumus (pēc savstarpējas vienošanās) var sniegt: 

• SIA “Reneta” (Nr. 023090), tālr. 63822498, 29337148; 
• SIA “Baltic Trade” (Nr. A 056764), tālr. 28373234, 20000085; 
• SIA “Grow Energy” (Nr. A 064721), tālr. ​26333304. 

Tikai ar lolojumdzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un likvidēšanu saistītus pakalpojumus var sniegt: 

1. Savākšanas, transportēšanas un uzglabāšanas uzņēmumi 

• Savākšanas, transportēšanas un uzglabāšanas uzņēmumu reģistrs 

Ierakstot lodziņā “darbības veidi” koda skaitli “96.15.”vai “96.21” un uzspiežot uz lodziņa “meklēt”, ir atrodami uzņēmumi, kas sniedz lolojumdzīvnieku līķu savākšanas, transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus.

2. Sadedzināšanas iekārtas (krematorijas)

• Sadedzināšanas iekārtu (krematorijas) reģistrs

Ierakstot lodziņā “darbības veidi” koda skaitli “96.13.” un uzspiežot uz lodziņa “meklēt”, ir atrodami uzņēmumi, kas sniedz lolojumdzīvnieku līķu sadedzināšanas/līdzsadedzināšanas (kremēšanas) pakalpojumus.

3. Dzīvnieku kapsētas

• Dzīvnieku kapsētas reģistrs

Ierakstot lodziņā “darbības veidi” koda skaitli “82.” un uzspiežot uz lodziņa “meklēt”, ir atrodamas dzīvnieku kapsētas. 

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 412 “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām” 43. punkts noteic, ka praktizējošs veterinārārsts nodrošina slima dzīvnieka veterinārmedicīnisko aprūpi un, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos eitanizē dzīvnieku. 

MK noteikumu Nr. 275 “Prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam” 22. punkts nosaka: “Saskaņā ar regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta “a” apakšpunktu un regulas Nr. 142/2011 15. pantu un VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļu ir atļauts aprakt: 

• nobeigušos lolojumdzīvniekus un zirgu dzimtas dzīvniekus reģistrētās dzīvnieku kapsētās atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanu, reģistrāciju, uzturēšanu, darbības izbeigšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām;

• nobeigušos lolojumdzīvniekus teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši).

Lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi, šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētajā teritorijā lolojumdzīvnieka līķi atļauts aprakt, ievērojot šādus nosacījumus: 

• lolojumdzīvnieka īpašnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks;

• aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;

• līķis aprokams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki;

• aprakšanas vieta nedrīkst būt pie upēm, strautiem, ezeriem un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošās vietās vai teritorijās, kā arī nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;

• apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu;

• līķi aprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu;

• aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli.

Iepriekšminētie noteikumi attiecas uz lolojumdzīvnieka īpašnieka pienākumiem, apglabājot savu lolojumdzīvnieku. 

Savukārt uz dzīvnieku patversmēm attiecas MK 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 412 “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām”. Šo noteikumu 2. punktā noteikts: “Papildus šajos noteikumos noteiktajām prasībām patversmē un viesnīcā ievēro dzīvnieku veselības, labturības un aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos attiecīgajai dzīvnieku sugai noteiktās labturības prasības un pilda dzīvnieku īpašniekam un turētājam noteiktos pienākumus. Patversmē nodrošina nobeigušos dzīvnieku uzglabāšanu un iznīcināšanu, blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.” 

Šie noteikumi arī atsaucas uz iepriekšminētajiem noteikumiem – tieši Nr. 275 noteikumu 22. punktu, jo patversme arī ir dzīvnieka īpašniece. 

Tātad lolojumdzīvnieka apglabāšana, ievērojot normatīvos aktus, ir dzīvnieka īpašnieka – privātpersonas vai patversmes – pienākums un atbildība.