E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32939
Lasīšanai: 6 minūtes

Darba devējam rakstveidā jānorāda, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu

J
jautā:
12. jūnijā, 2024
Ilze

Labdien! Darbinieks iesniedza darba devējam uzteikuma iesniegumu, pamatojoties uz DL 100. panta piekto daļu. Taču pēc ilgas pierunāšanas un mobinga darba devējs un darbinieks izbeidza darba tiesiskās attiecības uz Darba likuma 114. panta pamata (savstarpēji vienojoties). Darba devējs sagatavoja vienošanos, kurā iekļāva šādu frāzi: Darbinieks ar šo apņemas pēc darba attiecību pārtraukšanas ar Darba devēju, neizpaust jebkuru informāciju trešajām personām, kas kļuvusi viņam zināma darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā un pēc tam, tajā skaitā, bet ne tikai, kondicionālu informāciju un informāciju, kas kļuvusi zināma Darbiniekam ar darba pienākumu pildīšanu.” Darba devējam nebija norādīta konkrēta konfidenciāla informācija, darbinieks ar to netika iepazīstināts ne darba attiecību laikā, ne pēc tam. Darbinieks pats pieņēma savus kritērijus, kas ir konfidenciāla informācija (fizisko personu dati, uzņēmuma stratēģija). Darba devējs uzskatīja, ka visa informācija ir komercnoslēpums. Darba devējs pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas zvana un draud, ka darbinieks nedrīkst sadarboties ar bijušā darba devēja klientiem, kas ir iekļauti Lursoft datubāzē, izmantojot internetā esošās mājaslapas. Bijušais darbinieks sadarbojas ar juridiskajām personām/klientiem, kas iekļauti Lursoft datubāzē vai atrodami mājaslapās, kā arī zināmiem ilglaicīgiem sadarbības partneriem. Darbinieks, ejot prom, esošajiem sadarbības partneriem nosūtīja e-pastu, ka izbeidz sadarbību, darba devēja vārdā vairs nepārstāvēs esošo darba devēju, bet citu uzņēmumu, un priecāsies par sadarbību arī turpmāk, ja to vēlas, norādot pakalpojuma jomas. Vai šāda frāze, kas iekļauta vienošanās, ir tiesiska un iekļaujama bez atlīdzības? Vai darbiniekam netiek ierobežota viņa brīvība, jo tagad liegts, izmantojot savu pieredzi, profesionalitāti, darboties pie cita darba devēja vai būt pašnodarbinātajam un saņemt darba samaksu? Vai darbinieks drīkstēja e-pastā nosūtīt informāciju darba devēja juridiskajiem klientiem par to, ka izbeidz darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, vienlaikus informējot par jaunām sadarbības iespējām? Jānorāda, ka attiecīgā aizlieguma no darba devēja puses nav bijis.

A
atbild:
17. jūnijā, 2024
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte

Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa skaidro: “Sākotnēji norādāms, ka Darba likums nošķir neizpaušanas pienākumu no konkurences ierobežojuma pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. 

Ņemot vērā darbinieku kā vājākās puses interešu aizsardzību, Darba likuma 11. panta piektajā daļā un 83. panta pirmajā daļā noteikts darba devēja pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. Attiecīgais rakstveida pienākums veicina darbinieka tiesību aizsardzību gadījumos, kad tiks risināts jautājums par to, vai ir noticis komercnoslēpuma tiesību pārkāpums. 

Savukārt Darba likuma 84. pantā ietverts regulējums, kas detalizēti reglamentē konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Šā panta pirmajā daļā ir paredzētas trīs pazīmes, kurām vienlaikus jāpastāv, lai darbinieks un darba devējs varētu vienoties par konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas: 

  • tās mērķis ir aizsargāt darba devēju no tādas darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai, ņemot vērā darbinieka rīcībā esošo darba devēja aizsargājamo informāciju, proti, vienošanās mērķis ir nevis darba devēja aizsardzība pret konkurenci kā tādu, bet aizsardzības nodrošināšana pret tādu iespējamo konkurenci, kuras pamatā ir darbinieka rīcībā esošā darba devēja aizsargājamā informācija, piemēram, tehniskā vai komerciālā informācija, klientūra u. c.; 
  • konkurences ierobežojuma termiņš nav ilgāks par diviem gadiem, skaitot no darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas; 
  • attiecībā uz visu konkurences ierobežojuma laiku tā paredz darba devēja pienākumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas maksāt darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu, proti, darba devējam ir pienākums izmaksāt šo atlīdzību noteiktā apmērā katru mēnesi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, nevis veikt vienreizēju maksājumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai šāda maksājuma veikšanu darba tiesisko attiecību laikā. 

Darba likuma 84. panta piektajā daļā ietverts biežāk sastopamo konkurences ierobežojuma veidu uzskaitījums, piemēram, uz darbinieka patstāvīgu konkurējošu saimniecisko darbību, darbinieka nodarbināšanu pie cita darba devēja, klientu vai bijušā darba devēja darbinieku nepārvilināšanu, tomēr tas nav izsmeļošs, jo iespējami arī citi konkurences ierobežojuma veidi, taču tas sniedz lielāku skaidrību minētajā jautājumā. 

Ja vienošanās par konkurences ierobežojumu neatbilst visām trim Darba likuma 84. panta pirmajā daļā obligāti izvirzītajām pazīmēm, tad konkrētā vienošanās nav spēkā. 

Vērtējot aprakstīto situāciju, Valsts darba inspekcijas ieskatā nav saskatāms, ka puses būtu noslēgušas Darba likuma 84. pantā noteikto vienošanos par konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, kas turklāt liegtu darbiniekam patstāvīgu konkurējošu saimniecisko darbību vai bijušā darba devēja klientu pārvilināšanu.” 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 108 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas