Krimināllikuma 143. pants, uz kuru jūs atsaucaties, paredz atbildību par personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu. No jūsu jautājuma ir saprotams, ka esat nekustamā īpašuma īpašnieks, bet nav īsti saprotams, vai nekustamais īpašums ir arī jūsu mājoklis. Cik var noprast, nekustamais īpašums ir otra kopīpašnieka mājoklis. Līdz ar to viņam ir tiesības uz mājokļa neaizskaramību.  

Ja jūs apšaubāt darījumu, uz kura pamata otrs kopīpašnieks ir ieguvis savas īpašumtiesības, tad varat vērsties tiesā pret otru kopīpašnieku ar prasību par darījuma apstrīdēšanu, ko jūs, šķiet, arī esat izdarījis.  

Tāpat jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Civillikuma 1074. panta pirmā daļa noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Atkarībā no dalāmā nekustamā īpašuma īpašībām un lietas apstākļiem kopīpašums tiek sadalīts šādi: 

1) piespriežot katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai; 

2) atdodot visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā; 

3) nosakot lietu vai daļu pārdot; 

4) izšķirot jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu; 

5) nosakot sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām. 

Vairāk informācijas par kopīpašuma izbeigšanu var atrast LV portālā publicētajās e-konsultācijās “Kopīpašuma izbeigšana” un “Kā izbeigt kopīpašumu”.