Kopīpašumu jautājumus regulē Civillikuma 1067.–1075. pants. Civillikuma 1074. pants nosaka: nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Savukārt Civillikuma 1075. pants nosaka četrus kopīpašuma izbeigšanas veidus, ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanas veidu un to dara tiesa. Atkarībā no dalāmā nekustamā īpašuma īpašībām un lietas apstākļiem kopīpašums tiek sadalīts šādi:

• piespriež katram kopīpašniekam reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
• atdod visu lietu vienam kopīpašniekam – ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļu naudā;
• noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā;
• izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kurš kopīpašnieks paturēs sev pašu lietu un kurš apmierināms ar naudu.

Ja pušu starpā nav bijis iespējams panākt vienošanos par kopīpašuma izbeigšanu, atpirkšanas summu vai citu veidu, tad kopīpašuma izbeigšana ir realizējama tiesas ceļā.

Par novērtējuma neiespējamību un tiesas rīcību šajā situācijā (pieteikuma noraidījums) paskaidrojam, ka minētajos apstākļos katrai pusei (realizējot sacīkstes principu) ir pienākums pierādīt apstākļus, uz kuriem tā balsta savu pozīciju. Ja jūs varēsiet tiesai apstiprināt un pierādīt (ar dokumentiem), ka vērtējumu nav iespējams veikt vai tas ir veikts bez iekļūšanas telpās, tiesa attiecīgi arī vērtēs pušu viedokļus un pieņems lēmums balstoties uz esošajiem faktiem.

Otras kopīpašnieces adresi iespējams noskaidrot, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vēršoties ar motivētu iesniegumu par personas deklarētās dzīvesvietas adreses izsniegšanu.