Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, savukārt katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Bet Civillikuma 1075. panta pirmā daļa noteic, ka, ja kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:

• piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, vienai daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
• atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
• noteic lietu vai daļu pārdot;
• izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;
• noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.

Kopīpašnieki ir tiesīgi paši labprātīgi vienoties par kopīpašuma dalīšanu un dalīšanas veidu, par ko noslēdz līgumu, un tikai tad, ja tas nenotiek, ieinteresētais kopīpašnieks ceļ prasību tiesā.

Kas attiecas uz pretendēšanu uz kopīpašuma otru daļu, 2022. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā.

Civillikums papildināts ar 1074.¹ pantu, ar kuru tiek paredzēta iespēja kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš kaitē pārējiem, t. sk. traucē nekustamā īpašuma uzturēšanu, piemēram, nesaskaņojot būvprojektu nepieciešamo būvdarbu veikšanai, lai uzturētu ēku.

Kopīpašnieka daļa atsavināma pārējiem kopīpašniekiem, atdodot šo daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu to atlīdzināt naudā vai pārdodot izsolē starp kopīpašniekiem (slēgtā izsolē). Ja neviens no pārējiem kopīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai tiesai ir pamatotas šaubas par šādu atsavināšanas veidu piemērotību, tiesa noteic šo daļu pārdot atklātā izsolē.

Vairāk par grozījumiem Civillikumā varat lasīt LV portāla publikācijā “Iespēja izbeigt kopīpašumu, sadalot ēku dzīvokļu īpašumos”.