Labdien! Tiesu izpildītājs izliek no dzīvesvietas, jo īres tiesības beigušās un dzīvoklim ir jauns īpašnieks. Dzīvoklī daudz ko esam darījuši un uzlabojuši. Piemēram, mainījām santehniku vannas istabā (podu, vannu) un virtuvē ierīkojām jaunu iebūvēto tehniku utt. Kāda iespēja ir atgūt naudu par ieguldīto? Vai virtuves tehniku varam ņemt līdzi, dzīvokli atbrīvojot?
Dzīvojamo telpu īres likums tieši neregulē konkrēto jautājumu, taču likuma 8. panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka īrnieks un izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumā var vienoties par uzlabojumu, tai skaitā remontdarbu, veikšanu dzīvojamā telpā. Tādējādi, lai noskaidrotu, kādi ir jūsu kā īrnieka pienākumi un tiesības šajā jautājumā, būtu jāanalizē noslēgtā dzīvojamo telpu īres līguma nosacījumi.
Ja minētais jautājums īres līgumā nav regulēts, būtu piemērojamas Civillikuma normas par lietai taisītajiem izdevumiem. Proti, likuma 865. pants nosaka: kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu un pavairo ienākumu no tās, vai, beidzot, greznuma izdevumi, kas padara to tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku. Tādējādi katrs jūsu veiktais ieguldījums dzīvojamās telpās būtu vispirms atsevišķi jāizvērtē, objektīvi to ierindojot nepieciešamo, derīgo vai greznuma izdevumu kategorijā.
Likums paredz, ka nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis (skat. 866. pantu). Kas attiecas uz derīgajiem izdevumiem, tad 867. panta pirmā daļa paskaidro, ka tie atlīdzināmi, ja vien persona jau nav dabūjusi atlīdzību, saņemot no lietas ienākumus, kas šādos gadījumos jāieskaita. Attiecīgie izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību. Taču, ja paaugstinājums pārsniedz izdevumu apmēru, tad var atprasīt tikai šos izdevumus. Panta otrā daļa ierobežo atlīdzināšanas prasību, nosakot: ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī ja atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtinātu, tad viņu nevar piespiest izdevumus atlīdzināt; bet tādā gadījumā pretējā puse (īrnieks) var atņemt lietā izdarītos uzlabojumus, ciktāl tas iespējams, tai (lietai, telpām) nekaitējot. Savukārt, kas attiecas uz greznuma izdevumiem, tad likums liedz prasīt to atlīdzināšanu, ja tie taisīti bez iepriekšējas saskaņošanas, tomēr īrniekam ir tiesības ņemt tos līdzi, ja tie atdalāmi no telpām, neradot tām bojājumus (skat. 868. pantu).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
