Ja pārdodamā lauksaimniecības zeme ir kopīpašums, tad pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes kopīpašniekam. Pirmpirkuma tiesības īsteno Civillikumā noteiktajā kārtībā. Ja zemes kopīpašnieks atsakās no pirmpirkuma tiesību īstenošanas, pirmpirkuma tiesības var īstenot zemes nomnieks un Latvijas zemes fonda pārvaldītājs, ievērojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 pantu.  

Saskaņā ar Civillikuma 1073. panta pirmo daļu, ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. panta otrā daļa un 2062. pants), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. pants). 

Pirmpirkuma tiesība rodas ar brīdi, kad starp saistīto personu un trešo personu galīgi noslēgts pirkuma līgums. Tūlīt pēc pirkuma līguma noslēgšanas saistītās personas pienākums ir paziņot pārējiem kopīpašniekiem par attiecīgās domājamās daļas pārdošanu, darot zināmus pirkuma līguma noteikumus un piedāvājot nopirkt šo domājamo daļu atbilstoši minētā līguma noteikumiem. Pārējie kopīpašnieki var izlietot pirmpirkuma tiesību divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas dienas, tas ir, no dienas, kad viņi uzzināja vai viņiem vajadzēja uzzināt par pirkuma līguma noslēgšanu un tā saturu (sk. Grūtups, A., Kalniņš, E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 271. lpp.). 

Savukārt jautājumā ir norādīts viena gada termiņš, kas attiecas uz izpirkuma tiesībām, proti, Civillikuma 1400. pantā noteiktais izpirkuma tiesības viena gada noilgums skaitāms no brīža, kad īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Līdz ar to tiesīgā persona var izlietot izpirkuma tiesību gada laikā.