Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Piecu dzīvokļu mājā, kas atrodas avārijas stāvoklī, trīs dzīvokļu īpašnieki grib ieguldīt līdzekļus kapitālajā remontā, taču divi to neatbalsta. Dzīvokļa īpašuma likums nosaka: “Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.” Vai tas nozīmē, ka jābūt vismaz četriem dzīvokļu īpašniekiem, kuri grib atjaunot māju? Likuma 16. panta pirmās daļas teikums: “Dzīvokļu īpašnieku kopība [..] var pilnvarot [..], izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus.” Vai tas nozīmē, ka jautājumos par kapitālo remontu nevar pilnvarot biedrību un kopība par to lemj, izskata uzņēmumu piedāvājumus, iedziļinās specifikācijās, salīdzina tāmes utt.? Lasīju rakstu par topošajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kur minēts: “Jāpiebilst, ka ar likuma grozījumiem plānots papildināt 17. pantu ar desmito daļu, kas nosaka: dzīvokļu īpašnieku kopība atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā nav tiesīga pieņemt lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar šā panta nosacījumiem vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits nekā vienkāršs no visiem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem saņemto balsu vairākums.” Ja esmu pareizi sapratusi iepriekš minēto, tas nozīmē, ka arī turpmāk šajā ziņā nekas nemainīsies. Vai ir likums, kas ļauj atjaunot avārijas stāvoklī esošu māju, arī ja nav trīs ceturtdaļas dzīvokļu īpašnieku, kas tam piekrīt? Mēģināju atrast atbildes uz minētajiem jautājumiem internetā, lai jūs nenoslogotu, bet neatradu. Jau iepriekš pateicos par veltīto laiku un pūlēm!
Pirmšķietami uzdotajā jautājumā nepareizi norādītas atsauces uz Dzīvokļa īpašuma likuma normām kontekstā ar faktisko situāciju.
Proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā. Tomēr jautājumā norādīts, ka dzīvokļu īpašnieki vēlas lemt par dzīvojamās mājas remontdarbiem. Patiesi, Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta 7.(1) daļā noteikts speciāls izņēmums attiecībā uz 16. panta otrās daļas 2. punktā paredzētā lēmuma pieņemšanu (nepieciešams, lai “par” nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem). Taču par būvdarbu veikšanu dzīvojamajā ēkā vai, piemēram, 16. panta 2.(2) daļā paredzēto lēmumu (atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību), likuma 17. pantā nav noteikti izņēmumi. Līdz ar to pietiek, ka “par” nobalso vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.
LV portālā iepriekš skaidrots par nepieciešamo balsu skaitu ēku renovācijai, kas saistīts ar “Altum” programmu īstenošanu. Arī atbildē uz e-konsultāciju norādīts: pietiek, ka “par” nobalso vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.
Pieņemams, ka līdzšinējais skaidrojums izslēdz nepieciešamību atbildēt uz trešo jautājumu.
Attiecībā uz otro jautājumu: Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrajā daļā ir noteikti jautājumi, par kuriem var lemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība. Tas nenozīmē, ka pārvaldnieks nevar sagatavot pilnīgi visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju lēmumu pieņemšanai, piemēram, gatavas tāmes saskaņošanai, slēdzamus līgumu projektus u. tml.
Tāpat konkrētās ēkas pārvaldnieks var izvērtēt, vai veicamie remontdarbi kvalificējas kā ārkārtas remontdarbi, kuru veikšanai nav nepieciešama īpašnieku piekrišana. Skatīt LV portāla skaidrojumu šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
