Civillikuma 390. panta pirmā daļa noteic, ka mantinieki manto pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta vai kad tie nav spēkā. Tā kā jautājumā nav minēts testaments vai mantojuma līgums, atbilde tiks sniegta par likumisko mantošanu.  

Saskaņā ar Civillikuma 392. un 393. panta nosacījumiem pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā, neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem laulības laikā. Laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu. 

Civillikuma 403. pants paredz, ka mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu. Turklāt Civillikuma 404. pants noteic šādu mantošanas kārtību: 

• pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;
• otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
• trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
• ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Saskaņā ar Civillikuma 405. pantu zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. 

Tātad, ja jūsu dēlam pēc nāves palika laulātā un bērns un ja jūsu dēls nav atstājis testamentu vai noslēdzis mantojuma līgumu, tad jūs nevarat pieteikties mantojumam. 

Vairāk par likumisko mantošanu varat lasīt LV portāla publikācijās: “Kā sakārtot mantojumu, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem”, “Likumiskās mantošanas process. Kas par to būtu jāzina?”, “Kas ir pirmās un otrās šķiras mantinieki”.