Aizgādnību nodibina pēc Latvijas likuma, ja aizbildnībai vai aizgādnībai pakļaujamās personas dzīvesvieta ir Latvijā. 

Aizgādnību nodibina pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa. Aizgādnības lietas pārzina bāriņtiesas. 

Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis par ieceļamo aizgādni, ja vien šī persona spēj to formulēt. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izraudzīto aizgādni, aizgādnībā nododamā laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, turklāt bāriņtiesai jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu. 

Līdz ar to jūs ar pēdējās gribas rīkojumu varat izteikt lūgumu par jūsu bērna aizgādni iecelt noteiktu personu. Tāpat jums ar pēdējās gribas rīkojumu ir tiesības atstumt personu, kurai ir tiesības mantot pēc likuma, no mantojuma, lai šī persona nekļūtu par jūsu mantinieku. 

Tomēr Civillikums precīzi nosaka gadījumus, kuros vecāki var atstumt bērnu no mantojuma: 

• izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
• ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1. punktā minētām personām par noziedzīgu nodarījumu;
• atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
• dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
• nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
• mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
• mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu. 

Citos gadījumos bērna atstumšana no vecāku mantojuma nav iespējama, un pēdējās gribas rīkojumā jāievēro noteikumi par neatņemamās daļas tiesīgās personas neatņemamo daļu. 

Bāriņtiesu kontaktinformācija pieejama šeit. 

Notāru kontaktinformāciju var meklēt šeit.