E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32723
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1

Vai terase uzskatāma par mājas daļu

J
jautā:
21. maijā, 2024
Katrīna

Labdien! Ir saskaņota angļu dzīvojamās mājas novietošana, arī pati māja novietota saskaņotajā vietā. Gribēju paziņot par to BIS, bet prasa pievienot izpildmērījuma aktu. Vai gatavai konstrukcijai tas nepieciešams, ja pieejama ražotāja dokumentācija ar visiem izmēriem un mājas plānu? Pie pārvietojamās mājas plānojam izbūvēt terasi. Būvvaldē teica, ka tas neiet cauri, jo būvlaukums pārsniegs 60 m2, tad esot jātaisa projekts. Pati terase ir 33 m2. Vai terase nav uzskatāma par atsevišķu būvi, ja ar novietoto māju tā netiks savienota? Mājas izmēri ir 3,7 x 11 m. Ja novietošana un terases izbūve tiek uzskatīta par vienu būvlaukumu, kādu būvprojektu varētu iesniegt šajā gadījumā? Mājas konstrukcija ir gatava, terase uz balstiem, pamati nav jārok.

A
atbild:
21. maijā, 2024

Būvniecības valsts kontroles birojs, atbildot uz jautājumu, vai gatavai konstrukcijai jāpievieno izpildmērījuma akts, ja pieejama ražotāja dokumentācija ar visiem izmēriem un mājas plānu, norāda, ka būtu jāprecizē, ar kādu būvniecības ieceri plānota ēkas novietošana. Lai saņemtu atbildi par konkrētu būvniecības lietu, jautājums jāadresē teritoriālajai būvvaldei. 

Pārliecināties par ēkas novietošanu atbilstoši saskaņotajai iecerei var pēc izpildmērījuma plāna. 

Piemēram, Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 8.1. nodaļas “Pieņemšana ekspluatācijā paskaidrojuma raksta būvniecības procesa ietvarā” 157.4. punkts nosaka: ja veikta jauna būvniecība vai novietošana, papildus pievieno izpildmērījuma plānu (ar ēkas novietni, ierīkotiem ārējiem inženiertīkliem un citām vienlaikus būvētām būvēm), izņemot gadījumu, ja veikta sezonas ēkas būvniecība. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4. apakšpunkts noteic, ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama vaļējas terases (kas nav saistīta ar ēku) būvniecībai. 

Ekonomikas ministrija iepriekš ir skaidrojusi, ka normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts attālums vai kāds cits izmērāms lielums starp terasi un tās tuvumā esošo ēku, kuru pārsniedzot, terase vairs nebūtu uzskatāma par ēkas sastāvdaļu. Attiecīgais jautājums ir vērtējams pēc būtības, nosakot būvju skaitu un katras būves apjomu. To neietekmē tas, vai starp terasi un ēkas iekštelpām ir vai nav konkrēta attāluma, šuves, sliekšņa vai kāda cita nodaloša vai savienojoša risinājuma vai konstrukcijas. 

Ēkas iedala grupās: pirmās grupas; otrās grupas un trešās grupas ēkas (Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikums). Pirmās grupas ēkām atbilstoši attiecīgo noteikumu 1. pielikuma 2.1. punktam pieder vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas. Otrās grupas ēkas ir ēkas, kuras nav minētas šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā. 

Zvērināts advokāts Artūrs Ševčuks iepriekš ir skaidrojis, ka pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti (skatīt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 70. punkta pirmo teikumu). 

Līdz ar to “vienkāršotais” būvprojekts attiecas uz ēkām, kuru apbūves laukums ir līdz 60 m2. Šādos gadījumos būvvaldē vispirms jāiesniedz paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte. 

Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi (skatīt noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 70. punkta otro teikumu). Pabeidzot pirmās grupas būves būvdarbus, būvvaldē jāiesniedz speciālajos būvnoteikumos noteiktie dokumenti (skatīt noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 73. punktu). 

Speciālie būvnoteikumi par ēkām ir “Ēku būvnoteikumi” (skatīt Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 2. punktu). 

“Ēku būvnoteikumi” paredz, ka paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta jauna pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvniecība vai novietošana (“Ēku būvnoteikumu” 7.2 punkts). Savukārt paskaidrojuma rakstā ir iekļaujama informācija, kas ietverta “Ēku būvnoteikumu” 1. pielikumā. Paskaidrojuma raksts ir viens no būvniecības ieceres iesniegumiem (“Ēku būvnoteikumu” 6. punkts). Turklāt minēto dokumentu var izstrādāt būvniecības ierosinātājs (“Ēku būvnoteikumu” 12. punkts). 

Būvniecības likums definē būvdarbus, t. i., tā ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu (Būvniecības likuma 1. panta 2. punkts). Būvniecības veikšanai jeb būvniecības ieceres realizācijai dabā ir jāsaņem būvatļauja (skatīt Būvniecības likuma 1. panta 1. punktu). Būvatļauju izsniedz būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas (skatīt, piemēram, Būvniecības likuma 14. pantu). 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 25 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas