Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Jautājums par mazas mājas būvniecību. Man ārpus pilsētas ir sava zeme, uz kuras es vēlētos uzbūvēt mazu mājiņu, kurai ir vienkāršots būvprojekts un nav vajadzīgs lielais būvatļaujas projekts, kā tas būtu 100 m2 mājai. Kāds ir maksimālais kvadrātmetru skaits šādai mājiņai? Kādi soļi man būtu jāveic, lai es varētu iegūt apstiprinājumu būvniecībai (mājā ir plānots ievilkt visas komunikācijas, lai varētu palikt visu cauru gadu, ja ir vēlme)?
Būvniecības likums skaidri definē būvdarbus, t. i., tā ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu (Būvniecības likuma 1. panta 2. punkts). Būvniecības veikšanai jeb būvniecības ieceres realizācijai dabā ir jāsaņem būvatļauja (skatīt Būvniecības likuma 1. panta 1. punktu). Būvatļauju izsniedz būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas (skatīt, piemēram, Būvniecības likuma 14. pantu).
Attiecīgi pirms jebkādu būvdarbu (būvniecības ieceres) veikšanas ir nepieciešams saņemt būvatļauju. Vienlaikus būvatļaujas saņemšanai iesniedzamo dokumentu apjoms var atšķirties atkarībā no būves iedalījuma.
Ēkas iedala šādās grupās: (1) pirmās grupas; (2) otrās grupas ēkas un (3) trešās grupas ēkas (Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikums). Pie pirmās grupas ēkām atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 2.1. punktam pieder šādas ēkas:
Noteikts, ka pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti (skatīt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 70. punkta pirmo teikumu).
Līdz ar to “vienkāršotais” būvprojekts attiecas uz ēkām, kuru apbūves laukums ir līdz 60 m2. Šādos gadījumos būvvaldē vispirms jāiesniedz paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.
Būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi (skatīt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 70. punkta otro teikumu). Pabeidzot pirmās grupas būves būvdarbus, būvvaldē jāiesniedz speciālajos būvnoteikumos noteiktie dokumenti (skatīt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 73. punktu).
Speciālie būvnoteikumi par ēkām ir “Ēku būvnoteikumi” (skatīt Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 2. punktu).
Ēku būvnoteikumi paredz, ka paskaidrojumu rakstu izmanto, ja paredzēta jauna pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvniecība vai novietošana (“Ēku būvnoteikumu” 7.2 punkts). Savukārt paskaidrojuma rakstā ir iekļaujama informācija, kas ietverta “Ēku būvnoteikumu” 1. pielikumā. Paskaidrojumu raksts ir viens no būvniecības ieceres iesniegumiem (“Ēku būvnoteikumu” 6. punkts). Turklāt minēto dokumentu var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs (“Ēku būvnoteikumu” 12. punkts).
Ja īpašums ir valdījumā vai lietojumā, tad būvniecības ieceres dokumentiem pievieno dokumentu, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību, ja attiecīgā informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās, un saskaņojumu ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (“Ēku būvnoteikumu” 8. punkts). Ja atbilstoši likumam nepieciešami tehniskie vai speciālie noteikumi, atļaujas vai saskaņojumi, tad arī tie ir iesniedzami būvvaldē (“Ēku būvnoteikumu” 9. punkts).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
