DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselības aprūpe

Stradiņa slimnīcā notiks valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” projekta noslēguma konference

Publicitātes attēls.

2025. gada 27. novembrī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca) norisināsies valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” 3. uzdevuma – “Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējums, kardiovaskulārās un onkoloģijas mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro asinsvadu patoloģiju multidisciplinārā komanda” – noslēguma konference.

Šis ir valstiski nozīmīgs projekts, kas aptver vairākas kritiski svarīgas Latvijas veselības aprūpes jomas: sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu, onkoloģijas aprūpi, dzemdību aprūpi, kā arī pēcdzemdību depresijas profilaksi un ārstēšanu. Programmas mērķis bija radīt jaunus, uz pierādījumiem balstītus risinājumus, kas palīdzētu uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un noturību.

Projekta ietvaros veikti pieci nozīmīgi pētījumi, kuru rezultāti sniedz būtisku ieguldījumu slimību profilaksē, ārstēšanā un veselības aprūpes plānošanā Latvijā:

  • Randomizēts pētījums, lai novērotu selektīvas koronārās revaskularizācijas rezultātus pacientiem ar perifēro artēriju slimību (PAS) pēc kāju artēriju revaskularizācijas (SCOREPAD). Pacientiem ar kritisko ekstremitāšu išēmiju un miega artērijas stenozi bieži vien ir arī slēptas koronārās patoloģijas, kas būtiski palielina miokarda infarkta un kardiovaskulārās mirstības risku. Tomēr tradicionālās diagnostikas metodes ne vienmēr ir pietiekamas, lai agrīni identificētu šīs problēmas. Projekta ietvaros tika izmantota neinvazīva diagnostikas metode – FFRct, kas ļauj precīzi noteikt koronārās artērijas bojājumu anatomisko un hemodinamisko nozīmīgumu. Šīs diagnostikas rezultāti ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamo ārstēšanu, piemēram, koronāro angioplastiju vai šuntēšanu.
  • Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes salīdzinošie novērtējumi ārstniecības iestādēs trijās jomās:
    • sirds un asinsvadu veselības jomā – tika vērtēta akūta koronāra sindroma ārstēšanas kvalitāte 18 ārstniecības iestādēs;
    • onkoloģijas jomā – tika vērtēta kolorektālā vēža ārstēšanas kvalitāte deviņās ārstniecības iestādēs;
    • mātebērns jomā – tika vērtēta dzemdību aprūpes kvalitāte 17 ārstniecības iestādēs.

Tika identificēti un statistiski pierādīti trūkumi trīs svarīgās veselības aprūpes jomās un pēc ekspertu paneļdiskusijām tiks sagatavoti ieteikumi, kas būtu uzlabojams, lai šos trūkumus novērstu.

  • Instrumenta izstrādāšana un validēšana pēcdzemdību depresijas riska faktoru novērtēšanai. Pētījuma ietvaros tika validēta Edinburgas pēcdzemdību depresijas anketa, kā arī veiktas intervijas ar teju 400 jaunajām māmiņām par jautājumiem, kas varētu palielināt pēcdzemdību depresijas risku. Ekspertu paneļdiskusijā tiks vērtēti iegūtie rezultāti. Tiks diskutēts par to, vai zinām, ko darīt, ja pacientei tiek konstatēts paaugstināts pēcdzemdību depresijas risks, un vai ieviest Edinburgas anketu un pēcdzemdību depresijas risku noteikšanu kā obligātu grūtnieču un jauno māmiņu veselības aprūpes sastāvdaļu.

27. novembra konferencē uzstāsies prof. Dainis Krieviņš, prof. Andrejs Ērglis, prof. Sanda Jēgere, Dr. Dāvis Sīmanis Putriņš, Dr. Antons Rudzāts, Dr. Zane Krastiņa un Dr. Ance Aumeistere.

Ekspertu paneļdiskusijā piedalīsies speciālisti no dažādām veselības aprūpes jomām. Diskusiju laikā plānots analizēt labās prakses piemērus, identificēt galvenos izaicinājumus un formulēt ieteikumus valsts institūcijām un ārstniecības iestādēm efektīvai veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.

Projekta noslēguma konferencē aicināti piedalīties:

  • veselības jomas valsts iestāžu un institūciju pārstāvji;
  • slimnīcu un citu ārstniecības iestāžu vadītāji, administrāciju pārstāvji, veselības aprūpes organizāciju un asociāciju pārstāvji;
  • ārstniecības personāls, veselības aprūpes politikas veidotāji, pētnieki un citi interesenti.

Plašāka informācija par konferenci un pieteikšanos pieejama Stradiņa slimnīcas tīmekļvietnē.

Projektu finansē Latvijas Zinātnes padomes projekta “Sabiedrības veselība” 3. uzdevuma “Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējums, kardiovaskulārās un onkoloģijas mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro asinsvadu patoloģiju multidisciplinārā komanda” ietvaros. Finansējuma numurs: VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/3-0004.

Par Stradiņa slimnīcu

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir viena no lielākajām daudzprofilu slimnīcām valstī, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību. Stradiņa slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kas nodrošina daudznozaru ārstēšanu, tostarp sirds ķirurģiju un orgānu transplantāciju. Stradiņa slimnīca nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā. Slimnīca ir septītais lielākais darba devējs valstī, kur strādā vairāk nekā 3500 darbinieku.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI