Kāds sods var tikt piemērots cilvēkam, kurš atrodas privātīpašumā bez atļaujas? Piemēram, tiem pusaudžiem, kas kāpelē pa Rīgas jumtiem.
Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu “īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību”. Tas nozīmē, ka zemes īpašnieks ir tiesīgs liegt nepiederošām personām šķērsot sava īpašuma teritoriju.
Civillikuma 1038. pants noteic, ka “īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai”.
Savukārt Civillikuma 1043. pants noteic, ka zemes īpašnieks pēc sava ieskata var “rīkoties ar savas zemes virsu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas”. Bez minētā Civillikuma 1039. pants noteic, ka īpašnieks “var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums”. Savukārt Civillikuma 1040. pants nosaka zemes īpašnieka tiesības aizsargāt savu īpašumu. Tādējādi konkrētajos apstākļos ir jāvērtē zemes īpašnieka vēlmes (atļaut vai aizliegt veikt noteiktas darbības).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā (KL) nav konkrēti tādas tiesību normas, kas paredz sodu par nepiederošas personas atrašanos īpašumā (vai uz īpašuma), taču ar iesniegumu policijā persona var vērsties jebkurā situācijā, ja uzskata, ka pret viņu ir izdarīts noziegums vai tiek pārkāptas personas tiesības.
Situācijas var būt dažādas, un personai, kas bez īpašnieka atļaujas atrodas īpašumā, sods tiks piemērots par konkrēto rīcību. Jautājumā minētajā gadījumā tas, visticamāk, tiks interpretēts kā sīkais huligānisms, par ko Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 167. pantā paredzēts naudas sods no 70 līdz 500 eiro.
Ja nepiederošās personas atrašanās svešā īpašumā mērķis, piemēram, ir zādzība, tad sods par to ir paredzēts KL 175. pantā.
Papildus jānorāda, ka pārsvarā pašvaldības saistošajos noteikumos tiek ietverta tiesību norma, kas par nepiederošu personu iekļūšanu norobežotā teritorijā paredz naudas sodu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!