Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3.punktu un 10.panta pirmās daļas 2.punktu pases kopiju vai personas apliecības kopiju ir tiesības iegūt un glabāt tikai tām personām, kurām šādas tiesības ir tieši paredzētas kādā ārējā normatīvajā aktā. Piemēram, tiesības un pat pienākums izgatavot personu apliecinošu dokumentu kopiju ir augstskolām un koledžām, izveidojot studējošā personas lietu, to nosaka Augstskolu likuma 46.panta septītās daļas 3.punkts. Tāpat pases un personas apliecības kopijas tiesīgas iegūt un glabāt ir kredītiestādes un finanšu iestādes (bankas, naudas aizdevējsabiedrības).

Nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka, noslēdzot darba līgumu, tajā obligāti ir norādāmi tādi personas pases dati kā pases numurs un tās izdošanas laiks. Darba likuma 40.panta otrajā daļā par darbinieku kā darba līgumā norādāmā informācija ir minēti: darbinieka vārds, uzvārds, personas kods (ārzemniekam, kuram nav personas koda, — dzimšanas datums), dzīvesvieta.

Nodibinot darba attiecības un noslēdzot darba līgumu, darba devējam darbinieka pases dati ir nepieciešami, pasi izmantojot personas identifikācijai, un tas notiek vienu reizi. Tātad darba devējam nav pamatojuma darbinieka turpmākai identifikācijai, ja viņš darbavietā jau strādā, un līdz ar to pases kopijas nepieciešamība darba devējam ir bezjēdzīga. Tāpat darba devēja tiesības pieņemt un uzglabāt darbinieka pases kopiju nav saistāmas ar darbinieka vēlmi to iesniegt.