Vai drīkst ķīlā ņemt pasi, un kas var pieprasīt tās kopiju?

Ne visiem atļauts pieprasīt personu apliecinoša dokumenta kopiju

Personu apliecinoša dokumenta kopijas iegūšana ir ātrākais un nekļūdīgākais veids, kā iestādei vai institūcijai saglabāt informāciju par personu. Tā ir visai izplatīta prakse, bet ne visos gadījumos pieļaujama.

Uz vaicāto, kādas iestādes un kādos gadījumos ir tiesīgas pieprasīt iesniegt personu apliecinoša dokumenta kopiju, Datu valsts inspekcija (DVI) sniedz šādu atbildi: "Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3.punktu un 10.panta pirmās daļas 2.punktu pases kopiju vai personas apliecības kopiju ir tiesības iegūt un glabāt tikai tām personām, kurām šādas tiesības ir tieši paredzētas kādā ārējā normatīvajā aktā."

Piemēram, tiesības un pat pienākums izgatavot personu apliecinošu dokumentu kopiju ir augstskolām un koledžām, izveidojot studējošā personas lietu, to nosaka Augstskolu likuma 46.panta septītās daļas 3.punkts. Tāpat pases un personas apliecības kopijas tiesīgas iegūt un glabāt ir kredītiestādes un finanšu iestādes (bankas, naudas aizdevējsabiedrības). Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 14.pantu kredītiestādes un finanšu iestādes, uzsākot darījuma attiecības vai darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

Personu apliecinošu dokumentu kopijas mēdz pieprasīt arī darba devēji, slēdzot darba līgumu. Tas gan nav paredzēts, jo Darba likuma 35.pants par darba līguma sagatavošanai nepieciešamajiem dokumentiem noteic, ka pretendentam ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Pases vai personas apliecības kopijas iesniegšanu darba devējam likums neparedz.

Līdz ar to iestādes, kurām normatīvie akti nenosaka tiesības pieprasīt pases un personas apliecības kopijas, nedrīkst lūgt iesniegt šo dokumentu kopijas. Tā vietā nepieciešamie dati par personu no uzrādītā dokumenta ir jānoraksta. Ja māc šaubas, vai attiecīgā iestāde drīkst pieprasīt dokumenta kopiju, var sazināties ar Datu valsts inspekciju.

Personu apliecinoša dokumenta kopijai nav juridiska spēka

Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta trešā daļa noteic, ka personu apliecinoša dokumenta kopijas pareizību neapliecina un kopija neiegūst juridisku spēku. Ar pases vai personas apliecības kopiju persona savu identitāti apliecināt nevar, to var izdarīt, tikai uzrādot pašus dokumentus. Līdz ar to, uzrādot personu apliecinoša dokumenta kopiju, nav iespējams nedz līzingā paņemt kādu preci, nedz iestāties augstskolā, nedz slēgt kādus citus līgumus un vienošanās. Diemžēl nav izslēgts, ka negodprātīgi cilvēki pretlikumīgām darbībām cenšas izmantot arī citu personu pases vai personas apliecības kopijas. Ja rodas aizdomas, ka dokumenta kopija izmantota ļaunprātīgiem nolūkiem, ir jāvēršas Valsts policijā.

"Pases kopiju notariāli neapstiprina."

Apliecinātai dokumenta kopijai ir analogs juridiskais spēks kā dokumentam, no kura kopija iegūta. Līdz ar to, apliecinot pases vai personas apliecības kopiju, personas rīcībā vienlaikus atrodas divi vienādi personu apliecinoši dokumenti. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu personas rīcībā vienlaikus var būt tikai viena personas apliecība un viena pase.

Mēdz būt gadījumi, ka ārvalstu iestādes pieprasa notariāli apliecinātu pases kopiju. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem personu apliecinošu dokumentu kopijas netiek notariāli apliecinātas. Šādā gadījumā jādodas uz kādu no Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) nodaļām un jāsaņem izziņa no Latvijas Iedzīvotāju reģistra, kas apliecina, ka personai izsniegta konkrētā pase. Šo izziņu jāiesniedz attiecīgajai ārvalstu institūcijai.

Pasi un personas apliecību ķīlā ņemt nedrīkst

Personu apliecinošs dokuments ir Latvijas valsts īpašums, persona, kurai pase vai personas apliecība izsniegta, ir personu apliecinoša dokumenta turētājs un nes atbildību par šī dokumenta saglabāšanu. Tādēļ fiziskai personai kā personu apliecinoša dokumenta turētājam attiecībā uz personu apliecinošu dokumentu netiek piemērotas Civillikuma 927.pantā noteiktās īpašnieka tiesības, tā nevar brīvi pēc saviem ieskatiem rīkoties ar pasi un personas apliecību. Un personu apliecinoša dokumenta lietošanā fiziskai personai ir jāievēro Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktās prasības.

Personu apliecinošu dokumentu likuma 15.pants aizliedz pasi un personas apliecību nodot vai pieņemt ķīlā. Līdz ar to, ja pakalpojuma sniedzējs vai preces pārdevējs kādu no šiem dokumentiem pieprasa atstāt uz laiku kā garantiju, ka pircējs pildīs savas saistības, tas nav jādara – šāda rīcība ir pretlikumīga. Turklāt Personu apliecinošu dokumentu likuma 12.pants noteic, ka personu apliecinoša dokumenta turētāja pienākums ir glabāt attiecīgo dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībā.

"Uzrādot personu apliecinoša dokumenta kopiju, līgumu slēgt nevar."

Normatīvajos aktos ir atsevišķi izņēmumi, kad attiecīgie dienesti drīkst izņemt personu apliecinošu dokumentu – tie noteikti Personu apliecinošu dokumentu likuma 14.pantā. Bez termiņa ierobežojuma personu apliecinošu dokumentu drīkst izņemt dokumenta izdevējiestāde, tās pilnvarota institūcija, Valsts policija un Valsts robežsardze. Šāda rīcība atļauta gadījumos, ja persona dokumentu ieguvusi nelikumīgi vai lieto dokumentu, par kura nozušanu iepriekš ziņojusi, vai arī, mainoties personas tiesiskajam statusam, tā dokumentu likumā noteiktajā kārtībā nav nodevusi.

Tāpat personu apliecinošu dokumentu izņem personām, kuras ilgāk par trim stundām aiztur par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Personu apliecinošu dokumentu, kas izņemts personai, kurai piemērots drošības līdzeklis (apcietinājums) vai sods (brīvības atņemšana vai arests), vai administratīvais arests, nodod apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietai un glabā attiecīgās personas lietā. Personu atbrīvojot, tai atdod izņemto pasi un/vai personas apliecību. Šie ir vienīgie likumā noteiktie gadījumi, kuros drīkst personai pieprasīt nodot savu personu apliecinošo dokumentu.

Ja nepieciešams noformēt vīzu

Iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir tikai pase, nākas saskarties ar liekiem apgrūtinājumiem, formējot vīzu ceļošanai uz ārvalstīm. Uz vairākām dienām pase jānodod ārvalsts iestādei vīzas izgatavošanai. Situācija var izvērsties diezgan nepatīkama, ja šajā laikā, piemēram, jāapmeklē ārsts vai nepieciešams veikt darījumus klātienē bankā. Bez personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas pakalpojumus saņemt nav iespējams. Vienīgā izeja šādās situācijās ir noformēt otru personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību.

Situācijas ar vīzu sagatavošanu bija vien no papildu argumentiem, kādēļ 2012.gadā ieviesa otru personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību, norāda PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts. "Šobrīd personai vienlaikus var būt viena derīga pase un viena derīga personas apliecība. Ja pasi ir nepieciešams iesniegt vai nosūtīt uz citas valsts vēstniecību vai konsulātu vīzas saņemšanai, tad persona var noformēt personas apliecību un ikdienas vajadzībām izmantot to," paskaidro I.Treiguts.

Kopumā PMLP neatbalsta tādu vīzu izsniegšanas kārtību, kas paredz ilgstoši aizturēt personas pasi, un tās pārsūtīšanu pa pastu. "Tomēr bieži vien tas saistīts ar ērtāka pakalpojuma nodrošināšanu klientam – vīzu iespējams saņemt attālināti tā vietā, lai dotos klātienē uz attiecīgās valsts vēstniecību vai konsulātu citā valstī," informē PMLP.

Par neatļautām darbībām soda

Fiziskajām un juridiskajām personām, kuras aiztur personu apliecinošu dokumentu un pieprasa tā kopiju, bet nav tiesīgas to darīt, jārēķinās ar sekām. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.pantu par personu apliecinoša dokumenta nelikumīgu atņemšanu, kā arī par personu apliecinoša dokumenta pieņemšanu ķīlā uzliek naudas sodu no 70 līdz 140 eiro. Savukārt par prettiesisku personu apliecinošu dokumentu kopiju izgatavošanu DVI var attiecīgo personu saukt pie administratīvās atbildības par pārkāpumu. Sods par šādu pārkāpumu noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.⁷pantā.