Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2012.gada 1.aprīļa, kad sāka izsniegt eID kartes, līdz šī gada 1.aprīlim kopā izsniegtas 604 339 personas apliecības.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Ieceres eID karšu lietošanas iespēju paplašināšanai izklāstītas Iekšlietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par personas apliecību plašākas izmantošanas iespējām", kas augusta sākumā izskatīts Ministru kabinetā.
Ar personas apliecību var parakstīt dokumentus
Iemesli, kādēļ persona līdzās pasei izvēlas saņemt arī personas apliecību, vai arī kā personu apliecinošu dokumentu lietot tikai eID karti, ir dažādi. Nereti tie ir arī praktiski apsvērumi. Piemēram, personas apliecību ir ērti ievietot makā, vai arī, ja pase iesniegta citas valsts pārstāvniecībā vīzas saņemšanai, personas rīcība šajā laikā nav ierobežota, izmantojot eID karti, var saņemt pakalpojumus ārstniecības iestādēs, bankās utt.
Daudzi eID karšu turētāji pilnībā neizmanto visas personas apliecības piedāvātās e-iespējas. Atšķirībā no pases ar eID karti var apliecināt identitāti interneta vidē un veikt dokumentu (dažāda veida iesniegumu, sūdzību, informācijas pieprasījumu, līgumu un vienošanos) parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu. Lai varētu izmantot e-parakstu, saņemot eID karti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), personai ir jālūdz tajā aktivizēt e-paraksta sertifikātu. Ja tas nav izdarīts, bet persona vēlas izmantot šo iespēju, aktivizēt e-paraksta sertifikātu jādodas uz kādu no PMLP nodaļām. Dokumentu parakstīšanai ar eID karti nepieciešams kartes lasītājs.
"Daudzi eID karšu turētāji pilnībā neizmanto visas personas apliecības piedāvātās e-iespējas. "
Praksē eID kartēm ar neaktivizētiem sertifikātiem ir samērā augsts īpatsvars. Tas skaidrojams gan ar informācijas trūkumu iedzīvotāju vidū par personas apliecības piedāvātajām e-iespējām, gan arī viedkaršu lasītāju ierobežoto pieejamību. Valsts plāno tuvākajā laikā veicināt personas apliecības e-iespēju plašāku izmantošanu. To iecerēts panākt, veicinot sabiedrības informētību par priekšrocībām, ko sniedz pakalpojumu saņemšana elektroniskā vidē, kā arī par drošības jautājumiem, kas saistās ar savas identitātes aizsardzību kibertelpā. Paredzēts nodrošināt viedkaršu lasītāju pieejamību mācību iestādēs un publiskajās bibliotēkās, kas ļautu piedāvātos pakalpojumus izmantot arī tai sabiedrības daļai, kurai mājās nav datora ar interneta pieslēgumu.
eID kartes e-iespējas pieejamas jau no 14 gadu vecuma
Bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, kuri savas eID kartes bija noformējuši līdz šā gada 12.maijam, bija liegta iespēja izmantot personas apliecību savas identitātes apliecināšanai internetā. Maijā spēkā stājās grozījumi MK noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi", kas paredz, ka eID kartes e-iespējas pieejamas dokumenta turētājam jau no 14 gadu vecuma līdzšinējo 18 gadu vietā. Jo tieši jaunieši ir visaktīvākie moderno tehnoloģiju un interneta lietotāji, tomēr tiem trūkst zināšanu par eID kartes e-iespējām, piemēram, e-paraksta praktisku pielietojumu.
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, saistīto e-prasmju apguves iekļaušana skolu mācību programmās veicinātu eID kartes e-iespēju izmantošanu to personu vidū, kas tuvākajā nākotnē kļūs par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un nodrošinās tautsaimniecības produktivitātes pieaugumu.
eID karte personas statusa apliecināšanai
Šobrīd persona kādu tai piešķirtu statusu apliecina ar speciālu konkrētu statusu apliecinošu dokumentu, piemēram, pensionāra apliecību, kuru uzrādot saņem publiskā vai privātā sektora pakalpojumus.
Ministru kabinets ir atbalstījis Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par konceptuāli jaunas pieejas izvērtēšanu personas statusu apliecinošu dokumentu izsniegšanai, kā arī pilotprojekta realizāciju, informē Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele. Iecere paredz, ka persona, piemēram, savu aizbildņa statusu varēs apliecināt, izmantojot eID karti.
"Jauniešiem trūkst zināšanu par eID kartes e-iespējām. "
"Šī jaunā pieeja paredz vienotu personas statusa apliecību izsniegšanu elektroniska dokumenta formā, kuru būtu iespējams vizualizēt QR koda veidā uz dažādiem datu nesējiem un lietot kopā ar personu apliecinošu dokumentu. Minētā risinājuma priekšnoteikums ir efektīva pieeja personas statusa informācijai valsts informācijas sistēmās," skaidro Iekšlietu ministrijas pārstāve.
Informatīvajā ziņojumā uzskaitīti vairāki personas statusi, kurus nākotnē varētu apliecināt, izmantojot eID karti:
Izteikts arī priekšlikums par medību dokumentācijas un informācijas par personas speciālajām tiesībām, piemēram, mednieka apliecības, ieroču glabāšanas atļaujas, iekļaušanu personas apliecībā.
Iecerēm ir arī būtiski trūkumi, piemēram, eID kartē iekļaujot ziņas par medību dokumentāciju un speciālajām tiesībām, informācijas pārbaudei lauka apstākļos varētu būt apgrūtināta piekļuve datu pārraides tīkliem.
Personas apliecību nākotnē varētu izmantot arī, lai pacientiem nodrošinātu attālinātu piekļuvi saviem datiem e-veselības sistēmā. Šobrīd Latvijas e-veselības koncepcija neparedz speciālu veselības karšu izmantošanu, tādēļ eID kartes izmantošana varētu būt lietderīgs veids, kā pacientiem nodrošināt piekļuvi saviem datiem.
Iespējams, vēlēšanās varēs piedalīties arī ar personas apliecību
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās iedzīvotājiem, kuru rīcībā nebija derīgas pases, bet tikai eID karte, tajās piedalīties bija zināmi šķēršļi. Izpildīt savu pilsoņa pienākumu varēja, tikai saņemot īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību. Savukārt persona, kuras rīcībā bija gan derīga pase, gan eID karte, vēlētāja apliecību nevarēja saņemt. Arī ne tādā gadījumā, ja, piemēram, pase bija iesniegta citas valsts pārstāvniecībā vīzas saņemšanai. Lai turpmāk, izmantojot personas apliecību, persona varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai, tāpat kā izmantojot pasi, varētu ieviest vēlētāju piesaisti konkrētam vēlēšanu iecirknim ar iespēju to operatīvi mainīt vai elektronisku vēlētāju reģistrāciju iecirkņos, norādīts informatīvajā ziņojumā.
Jaunas eID kartes varētu sākt izsniegt 2017.gadā
Šobrīd personas apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi, kas nozīmē, ka pēc 2017.gada 1.aprīļa masveidā beigsies derīguma termiņš 2012.gadā izsniegtajām personas apliecībām.
Darbu pie jauna parauga personas apliecību izstrādes plāno uzsākt jau šogad, un tās varētu sākt izsniegt 2017.gadā, informē G. Skrebele. Jauno eID karšu derīguma termiņš būs 10 gadi. Plānots arī vienkāršot pieteikšanās un dokumenta saņemšanas kārtību, paredzot iespēju personalizēto dokumentu saņemt ar drošu pasta sūtījumu.
Informatīvajā ziņojumā "Par personas apliecību plašākas izmantošanas iespējām" izklāstītajiem iespējamajiem risinājumiem ir arī savi trūkumi, tādēļ atbildīgajām iestādēm vēl jāvērtē, kuros gadījumos iecerētie risinājumi ir efektīvi un kuros jāmeklē citas alternatīvas.
