Kaut gan personas apliecība ir arī rīks identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē un dokumentu elektroniskajai parakstīšanai, Latvijas iedzīvotāji diezgan kūtri izmanto šīs iespējas.
LV portāla infografika
Kaut gan personas apliecība ir ne tikai personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu, un ir izmantojama kā ceļošanas dokuments Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Šveices Konfederācijas teritorijā, bet ir arī rīks identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē un dokumentu elektroniskajai parakstīšanai, Latvijas iedzīvotāji diezgan kūtri izmanto pēdējās minētās iespējas. Lai cilvēki eID kartes lietotu aktīvāk, tiek plānoti vairāki priekšlikumi. Turklāt MK ir atbalstījis protokollēmuma projektu – "Informatīvais ziņojums "Par personas apliecību plašākas izmantošanas iespējām"".
Vēlēšanu procesā vienlīdzīga ar pasi
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka MK 2016. gada beigās uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM), Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), Iekšlietu ministriju (IeM) un Satiksmes ministriju (SM) sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019. gada 1. janvārim iesniegt izskatīšanai MK grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz personas apliecību kā derīgu personu apliecinošu dokumentu jebkuru ar vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu kārtošanā vai citu risinājumu, kas paredz personām ar personas apliecību īstenot savas vēlētāja tiesības.
"Šobrīd ar izstrādātājiem notiek darbs pie jaunās eParaksta tehnoloģiskās platformas izveides. "
IeM Personāla vadības un administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš norāda, ka "personas apliecībai paredzēts rast jaunus tehniskos risinājumus, lai personas ar eID karti varētu īstenot savas vēlētāja tiesības visās, pašvaldību, Saeimas, tautas nobalsošanas un Eiropas Parlamenta (EP), vēlēšanās". Izstrādātais priekšlikums, kas nodrošinās personas apliecības vienlīdzību ar pasi vēlēšanu procesā, tiks pilnībā izpildīts pēc 2019. gada 1. janvāra.
Savukārt CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa vērš uzmanību, ka eID kartes vienlīdzība ar pasi vēlēšanās attiecas tikai uz Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanu, jo pašvaldību vēlēšanās un EP vēlēšanās personas apliecība jau ir vienlīdzīgs balsošanas dokuments pasei. Attiecībā uz 2018. gada Saeimas vēlēšanām Saeima ir lēmusi, ka vēlētāji, kuriem ir tikai ID karte, bet nav pases, šajās vēlēšanās varēs piedalīties, ja pirms vēlēšanām izņems vēlētāja apliecību. "Savukārt par iespējamiem risinājumiem nākotnē šobrīd diskusijas vēl tikai sākas, un viens no risinājumiem ir tiešsaistes vēlētāju reģistrācija vēlēšanu iecirknī," skaidro K. Bērziņa.
Derīguma termiņš 10 gadi
Jauna parauga apliecības Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem un nepilsoņiem plāno izsniegt ar derīguma termiņu desmit gadi. "Šobrīd eID karte tiek izsniegta uz pieciem gadiem, savukārt desmit gadu personas apliecības derīguma termiņa garantēšana ir viena no galvenajām prasībām pretendentiem, uzsākot iepirkuma procedūru," informē M. Zariņš.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule norāda: "Tas, ka personas apliecība, tāpat kā pase, var kalpot ilgāk, noteikti ir izdevīgāk klientiem – jo retāk jāmaina, jo cilvēkam finansiāli izdevīgāk. Turklāt jauna parauga eID kartēs tiks izmantotas tehnoloģijas, kas garantēs pilnvērtīgu dokumenta funkcionalitāti un drošību vismaz 10 gadu termiņā."
"Jo retāk jāmaina, jo cilvēkam finansiāli izdevīgāk. "
Tāpat PMLP skaidro, ka IeM 2016. gada beigās uzsāka iepirkuma procedūru jauna parauga personas apliecību sagatavju izgatavošanai un piegādei. Viena no galvenajām prasībām pretendentam ir desmit gadu personas apliecības derīguma termiņa garantēšana. Tāpat jauna parauga personas apliecībās tiks nodrošināta funkcionalitāte personas identifikācijai klātienē sniegtajiem pakalpojumiem, fiksējot klienta klātbūtni. U. Priekule vērš uzmanību, ka "attiecībā uz personas apliecību izmantošanas iespējām juridisku personu (iestāžu un uzņēmumu) darbinieku identifikācijai darba devēja datortīklos un telpās norādāms, ka, izvērtējot potenciālos riskus un drošības aspektus, tiks izvērtēta iespēja papildināt personu apliecību ar atbilstošu starpprogrammatūru".
Personas apliecība būs obligāta
Savukārt MK 2016. gada sēdes protokolā Nr. 60 ir norādīts, ka VARAM sadarbībā ar IeM, SM un TM ir jāsagatavo un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2018. gada 1. janvārim jāiesniedz izskatīšanai MK grozījumi normatīvajos aktos, kuri noteiks eID karti kā obligātu dokumentu iedzīvotājiem, paredzot pārejas periodu no 2019. līdz 2022. gadam. Līdz ar to jauna parauga personas apliecības tiks izsniegtas 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā, lai brīdī, kad ir noteikts personas apliecības obligātums, Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem un nepilsoņiem varētu izsniegt personas apliecības ar derīguma termiņu 10 gadi.
U. Priekule skaidro, "ka jauna parauga personas apliecības nevar tikt izsniegtas, sākot ar 2017. gada aprīli (laiku, kad sāka beigties derīguma termiņš pašreizējā parauga pirmajām izsniegtajām personas apliecībām), jo, ievērojot normatīvo aktu regulējumu iepirkumu jomā un to, ka jauna parauga personas apliecību iepirkuma procedūra ir ļoti sarežģīta (slēgts konkurss divās kārtās ar daudziem ārvalstu pretendentiem), kā arī to, ka ES regula, kas noteiks vienotu uzturēšanās apliecību formu ES dalībvalstu izsniegtām uzturēšanās apliecībām, stāsies spēkā ne ātrāk kā 2018. gadā".
eID kartes sertifikātu aktivizēšanas procesa atvieglošana
"Vēl tiek izskatītas iespējas, kā paplašināt un atvieglot eID kartes sertifikātu aktivizēšanas procesu, izmantojot mobilo tālruni," norāda M. Zariņš. Pašlaik 61% no visām personas apliecībām, kurās ir iekļauti sertifikāti, tie tiek aktivizēti. PMLP dati liecina, ka norādītie procenti ir rēķināti, skaitot visus cilvēkus, kas saņēmuši personas apliecību, savukārt mēnesī tie vidēji ir 15 000 apliecību. M. Zariņš skaidro, ka "visbiežāk minētais iemesls, kādēļ netiek aktivizēti sertifikāti, ir fakts, ka personai nav e-pasta, pieejas internetam un datoram". Lai palielinātu to personu skaitu, kuras saņem personas apliecību ar aktivizētiem sertifikātiem, tiek plānota iespēja kontaktinformācijai izmantot mobilo telefonu.
"Viens no risinājumiem ir tiešsaistes vēlētāju reģistrācija vēlēšanu iecirknī. "
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Mārketinga daļas vadītāja Vineta Sprugaine stāsta: "Šobrīd ar izstrādātājiem notiek darbs pie jaunās eParaksta tehnoloģiskās platformas izveides. Mūsdienās būtu netālredzīgi datora lietojumu nošķirt no mobilajām ierīcēm. Ja ikvienu mūsdienu standartiem atbilstošu interneta vietni šobrīd var lietot kā datorā, tā arī viedierīcē, mēs esam iecerējuši un sagaidām, ka tam pielāgotā pārlūkā, tāpat arī izmantojot atsevišķu lietotni, piegādātājs līdzīgus principus iestrādās jaunajā eParaksta platformā." Šī platforma šobrīd vēl tikai top, bet, ja izstrādātāja darbi ritēs plānotajos termiņos, jau šī gada nogalē LVRTC to piedāvās viedtālruņu lietotājiem.
Neierobežots parakstīšanās reižu skaits
LVRTC no 2019. gada 1. janvāra izsniegtajās eID kartēs nodrošinās parakstīšanas un autentifikācijas sertifikātu ar neierobežotu parakstīšanās reižu skaitu iekļaušanu. Šobrīd LVRTC nodrošina 120 laika zīmogus bez maksas, savukārt, ja nepieciešams vairāk, tad ir jāpiepērk klāt, taču autentifikācija jau tagad ir neierobežota.
"Kad eParaksts tika ieviests visā Latvijā, tika pieņemts lēmums, ka tas tiks izsniegts ar ierobežotām parakstīšanās reizēm, bet šobrīd, redzot lietotāju paradumus un izmantošanas biežumu, kā arī nolūkā veicināt aktīvāku eParaksta lietošanu uzņēmējdarbībā, tika nolemts, ka eID kartēs arī bezmaksas eParaksta izmantošana būs neierobežota," skaidro V. Sprugaine.
Taču informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka IeM, lai nodrošinātu neierobežotu eParaksta izmantošanu, ir nepieciešams finansējums 2 299 000 eiro apmērā. Līdz ar to MK ir noteicis, ka šis jautājums 2019. gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas procesā. Tas nozīmē, ka neierobežots eParaksta reižu skaits tiks nodrošināts, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, tikai tādā gadījumā, ja tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi.