Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Paredzēts, ka no 2023. gada 1. janvāra eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi likumprojektu, kas no 2023. gada par prioritāro personu apliecinošo dokumentu paredz noteikt personas apliecību jeb eID karti. Šādas izmaiņas iedzīvotājiem sniegs uzticamu, valsts garantētu un drošu personas identifikāciju gan klātienē, gan elektroniskajā vidē. Vienlaikus plānots visās eID kartēs nodrošināt bezmaksas parakstīšanas un autentifikācijas sertifikātus ar neierobežotu parakstīšanās reižu skaitu.
Šobrīd Personu apliecinošo dokumentu likums nosaka, ka personām ir tiesības izvēlēties izmantot tikai personas apliecību vai tikai pasi kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu, vai arī izvēlēties abus iepriekš minētos personu apliecinošos dokumentus. Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā“ (turpmāk tekstā – likumprojekts) paredz, ka no 2023. gada 1. janvāra eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments.
“Vai izmantot pasi kā personu apliecinošu dokumentu un kā ceļošanas dokumentu uz tām valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu, persona varēs izvēlēties pati,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Šobrīd personas apliecība ir pilnvērtīgs ceļošanas dokuments Latvijas pilsoņiem Eiropas Savienības (ES) teritorijā un citās valstīs, ar kurām noslēgti starpvalstu līgumi. Latvijas nepilsoņi ceļot ar personas apliecību nevar, proti, viņiem, dodoties ārpus Latvijas, ir nepieciešama pase. Tas nozīmē, ka, stājoties spēkā likumprojektam, pilsoņiem paliks izvēles iespēja izmantot vienu vai abus personu apliecinošos dokumentus, ja viņi vēlēsies doties uz iepriekš minētajām valstīm, bet nepilsoņiem, kuri vēlēsies izbraukt no Latvijas, piemēram, tepat uz Lietuvu vai Igauniju, obligāti būs nepieciešama gan pase, gan eID karte.
No 2012. gada, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) uzsāka personas apliecību izsniegšanu, līdz 2018. gada pirmajam pusgadam ir izsniegtas 1 246 282 eID kartes, informē PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva. Viņa norāda, ka no tām 978 000 apliecību ir izsniegtas Latvijas pilsoņiem, gandrīz 40 000 – nepilsoņiem, nepilni 10 000 – citu ES valstu pilsoņiem, 219 000 – trešo valstu pilsoņiem (uzturēšanās atļaujas).
Lai netiktu palielināts administratīvais slogs eID karšu saņēmējiem (Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem), kā arī izsniedzējiem (PMLP un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs), likumprojektā noteikts pārejas periods tā samērīgai ieviešanai:
Saskaņā ar Eiropas digitālās attīstības novērtējumu 2018. gadā Latvijā internetu izmanto vairāk nekā 2/3 iedzīvotāju. “Liela daļa no tiem aktīvi izmanto valsts un pašvaldību pakalpojumus, kas pieejami elektroniski,” informē VARAM. Ministrija skaidro, ka, sniedzot pakalpojumus elektroniski, valsts un pašvaldību iestādes ietaupa līdzekļus, kas nepieciešami klientu apkalpošanai klātienē, kā arī digitālo tehnoloģiju izmantošana ļauj pārvaldes procesus veidot efektīvākus, ekonomiskākus un iedzīvotājiem draudzīgākus.
“Tiesiskā noteiktība un paļāvība par eID kartes kā vienota un personai nodrošināta vispārpieejama identifikācijas līdzekļa esamību veicina arī privātā sektora elektronisko pakalpojumu attīstību, tādējādi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbības veicējiem nodrošinot arī eID kartes plašākas lietojamības iespējas,” piebilst VARAM.
Visās personas apliecībās plānots nodrošināt bezmaksas parakstīšanas un autentifikācijas sertifikātus ar neierobežotu parakstīšanās reižu skaitu. Kā skaidro VARAM, tas nepieciešams, lai persona neatkarīgi no atrašanās vietas garantēti varētu īstenot savas tiesības elektroniskajā vidē:
Saņemot eID karti, personai piedāvās lejupielādēt aplikāciju mobilajā ierīcē, kurā tiks nodrošināta elektroniskā identifikācija un e-paraksts. “Šobrīd tiek veidots mobilais risinājums, lai elektronisko identificēšanos un e-parakstu būtu iespējams izmantot arī bez eID karšu lasītāja,” skaidro VARAM.
Ministrija norāda, ka ar likumprojekta spēkā stāšanos tiks nodrošināta visa valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu pieejamība, kā arī iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām ES ietvaros, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu, kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli. Papildus VARAM ar izmaiņām cer veicināt sabiedrības izpratni par eID kartes priekšrocībām.
Šobrīd valsts pārvaldē, lai nodrošinātu fiziskām personām piekļuvi valsts sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem vai valsts informācijas sistēmām, izmanto dažādas lietotāju identitātes apliecināšanas jeb identifikācijas metodes – eID karte, internetbanku piekļuves rīki, kā arī iestādes izveidotas individuālas metodes piekļuvei kādai konkrētai valsts informācijas sistēmai vai pakalpojumam.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteikto visām ES dalībvalstīm līdz 2018. gada 28. septembrim ir jānodrošina iespēja elektroniski identificēties publisko elektronisko pakalpojumu saņemšanai, izmantojot jebkuras dalībvalsts paziņotās identifikācijas shēmās iekļautos elektroniskās identifikācijas līdzekļus. “Līdz ar to ir nepieciešams noteikt identifikācijas līdzekļus, kurus atzīst valstī un kurus varētu paziņot citām ES dalībvalstīm, Latvijai uzņemoties atbildību par paziņoto elektroniskās identifikācijas līdzekļu atbilstību izvirzītajām uzticamības prasībām,” skaidro VARAM, norādot, ka citas iespējas pārrobežu identifikācijai praktiski nav iespējamas.
VARAM lēš, ka pakalpojumi, kuri šobrīd ir izpildāmi ar banku identifikācijas līdzekļiem, tiks saglabāti, jo katrs elektroniskā pakalpojuma turētājs nosaka identifikācijas līmeni, ar kuru personai ir tiesības konkrēto pakalpojumu saņemt. Vienlaikus, ņemot vērā, ka internetbanku elektroniskā identifikācija ir banku nodrošināts pakalpojums, šo rīku turpmāka izmantošana valsts e-pakalpojumos ir atkarīga no komersanta vēlmēm un iespējām.
“Tā kā banku pamatdarbība ir saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu, personu identifikācija, izmantojot banku piedāvāto identifikāciju, izmantojama tikai gadījumos, ja attiecīgā banka kā komercstruktūra ir brīvprātīgi izrādījusi savu iniciatīvu iesaistīties valsts un pašvaldību sniegto elektronisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un attiecīgā persona ir kādas no minēto banku klientiem,” skaidro VARAM. Ministrija norāda, ka banku piedāvātie identifikācijas rīki ir paredzēti izmantošanai konkrētas informācijas sistēmas (internetbankas) ietvaros.
Attiecīgo identifikācijas rīku izmantošana ārpus konkrētās bankas sistēmas būtiski palielina iespējamo drošības risku līmeni, jo bankai nav iespēju un pienākuma veikt drošības risku pārvaldību ārpus savā pārziņā esošās informācijas sistēmas. Izvēloties un izmantojot banku identifikācijas rīkus publisko elektronisko pakalpojumu saņemšanai, personai tiek uzlikts par pienākumu pašai izvērtēt iespējamo pušu atbildību gadījumā, ja iestājies incidents, kas radījis nelabvēlīgas sekas vai jebkāda veida kaitējumu.
Jau šobrīd, piemēram, valsts pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamais pakalpojums “Iesniegums par aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, audus un orgānus pēc nāves” ir izpildāms tikai ar eID karti.
VARAM prognozē, ka “tā vecākā gada gājuma sabiedrības daļa, kas ir iemācījusies rīkoties ar internetbanku identifikācijas līdzekļiem, veiksmīgi tiks galā arī ar valsts piedāvāto identifikācijas līdzekli, apzinoties, ka valsts pienākums ir nodrošināt personas drošu un viennozīmīgu elektronisko identifikāciju, lai izvairītos no iespējamu, neatgriezenisku un nelabvēlīgu, seku iestāšanās”.
“Valsts personai identifikācijas pakalpojuma un e-paraksta lietošanu nenosaka par obligātu pienākumu,” turpina VARAM. Vienlaikus ministrija norāda, ka atbalstu un konsultācijas klātienē eID karšu izmantošanā personām nodrošinās bibliotēkās un valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.
