Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Reālam ieslodzījumam alternatīva ir nosacīta notiesāšana, pirmstermiņa atbrīvošana un tās sistēmas pilnveidošana.
FOTO: Gatis Dieziņš/ LETA
Pirms trim gadiem viena no galvenajām aktualitātēm bija jau 2009.gadā apstiprinātā Kriminālsodu politikas koncepcija, kurā iezīmētas gluži jaunas nostādnes - pirmām kārtām atteikšanās no padomju laikiem pārmantotās prakses, ka brīvības atņemšana ir svarīgākā starp visiem kriminālsodiem. Kriminālsodu politikas reforma paredzēja arī par mazāk nozīmīgiem (it sevišķi mantiskajiem) pārkāpumiem samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, kā arī noteikt brīvības atņemšanai alternatīvus sodus. Minētā koncepcija līdz ar apjomīgajiem grozījumiem Krimināllikumā, līdztekus mainot ļoti daudzus saistītos likumus, kopš pērnā gada aprīļa skaitās izpildīta.
Kriminālpolitika Latvijā un padomju "mantojums"
Bet līdz šai reformai jau bija noiets gana garš pārmaiņu ceļš. "Providus" pētījumā norādīts - salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm Latvija ir jauna demokrātija, un tās kriminālpolitika, tostarp sodu politika, ir formulēta pēc neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Tāpēc kriminālpolitikas attīstība Latvijā ir jāvērtē, ņemot vērā "mantojumu", ko mūsu valsts saņēma, atdaloties no bijušās Padomju Savienības: tiesību normas, kas bija radītas totalitāras valsts vajadzībām, izteikti represīva sodu sistēma un koloniju veida cietumu sistēma. Latvijas cietumi bija pārslogoti: slēgtajos cietumos bija pārapdzīvotība 102,5%, bet audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem – 117,9 procenti. Šādos apstākļos bija faktiski neiespējami īstenot resocializācijas pasākumus, un 53,2% no visiem ieslodzītajiem pēc soda izpildes atkal izdarīja noziegumus un atgriezās ieslodzījuma vietā.
Ņemot vērā šīs problēmas, kā arī nepieciešamību pēc tādiem tiesību aktiem, kas atbilstu sabiedrības vērtībām un vajadzībām pēc drošības, tai skaitā efektīvas sodu sistēmas, tika izstrādāti jauni tiesību akti, kas ietvēra alternatīvus risinājumus pirmstiesas un pēctiesas ieslodzījumam:
Par maizes kukuļa zādzību cietumā vairs neliek
Pagājušā gada Krimināllikuma grozījumi faktiski bija tikai viens posms garajā pārmaiņu ceļā. Krimināltiesību jomā tiek īstenoti nākamie politikas plānošanas dokumenti, kuru nosaukumi vien jau liecina par tālākajiem darbības virzieniem, piemēram, Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija un Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija.
Juriste Ilona Kronberga, "Providus" pētniece un iepriekš minētā pētījuma autore, saka - Krimināllikuma grozījumi, kas stājās spēkā pērn aprīlī, faktiski samazināja tikai soda sankcijas, kā rezultātā atbrīvoja virkni ieslodzīto, bet faktiski tas, kas ar viņiem notiek tālāk, atstāts pašplūsmā. "Taču tā nav alternatīva rīcība problēmas risināšanai. Reālam ieslodzījumam alternatīva ir nosacīta notiesāšana, pirmstermiņa atbrīvošana un tās sistēmas pilnveidošana. Krimināllikuma grozījumi bija labvēlīgi, lai šīs citas izvēles rastos. Sen jau vairs nesēdinām cilvēkus cietumā par maizes kukuļa vai ievārījuma burku zādzību; ja noziedzīgi nodarījumi ir mazāk kaitīgi, tie veikti pirmo reizi, tad nevienam vairs nav domas, ka tiesa šādām personām automātiski varētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, kā, piemēram, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
"Sen jau vairs nesēdinām cilvēkus cietumā par maizes kukuļa vai ievārījuma burku zādzību."
Tomēr joprojām svarīgs ir mērķis – nekriminalizēt sabiedrību. Jo neviens no cilvēkiem, kuriem piemēro sodu - brīvības atņemšana, pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās nekur neizgaist. Tā mēs kriminalizējam šo cilvēku, viņa pagātni, bet tas ietekmē viņa ģimeni, un galu galā viņš no ieslodzījuma vietas neatgriežas labāks. Ja tāda sankcija nav reāli nepieciešama un bez tās var iztikt, ir jārada vide, kurā ir reāli un efektīvi piemērojams sods bez izolācijas no sabiedrības."
Viņa uzsver, ka tas ir arī materiālas dabas jautājums, jo nosacīti notiesātas personas uzraudzība probācijas veidā valstij izmaksā daudz lētāk nekā turēšana ieslodzījumā. Kā norādīts pētījumā, izdevumi viena ieslodzītā uzturēšanai dienā pērn bija vairāk nekā 18 eiro, savukārt viena VPD klienta izmaksas nedaudz pārsniedza vienu eiro.
Brīvības atņemšanas sods – ne galvenais, bet bargākais
Pētījumā lasām: "Latvijas kriminālsodu sistēmā brīvības atņemšanas sods netiek uzskatīts par galveno sodu, kam būtu meklējamas alternatīvas, bet gan par bargāko sodu, ko piemēro kā galējo krimināltiesisko sankciju par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Minētā dēļ Latvijas krimināltiesībās nav tāda jēdziena kā "alternatīvie sodi", bet ir sankcijas bez izolācijas no sabiedrības, kā arī virkne veidu personas pirmstermiņa atbrīvošanai no brīvības atņemšanas soda izpildes ieslodzījuma vietā, aizstājot to ar probācijas uzraudzību un piemērojot probācijas programmas.
Krimināllikumā visi sodi ir iedalīti pamatsodos: naudas sods, piespiedu darbs, brīvības atņemšana un papildsodos: mantas konfiskācija; izraidīšana no Latvijas Republikas; piespiedu darbs; naudas sods; tiesību ierobežošana; policijas kontrole; probācijas uzraudzība. Papildsodu tiesa var piemērot kopā ar kādu no pamatsodiem. No uzskaitītajiem sodu veidiem ar personas izolāciju no sabiedrības ir saistīta tikai brīvības atņemšana. Raugoties uz šiem sodu veidiem plašākā nozīmē, visas Krimināllikumā ietvertās sankcijas bez izolācijas no sabiedrības būtu iespējams uzskatīt par alternatīvām brīvības atņemšanai, taču faktiski tie ir citi, vieglāki sodu veidi, kuru piemērošana nekādi nav saistīta ar gadījumiem, kuros tiesa piemēro brīvības atņemšanu."
Pētījumā galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kad brīvības atņemšanas sods tiek aizstāts ar uzraudzību sabiedrībā – tas tiek piemērots nosacīti, vai arī personu atbrīvo no daļas brīvības atņemšanas soda izpildes ieslodzījuma vietā, aizstājot to ar probācijas uzraudzību sabiedrībā.
Viens no brīvības atņemšanas soda izpildes veidiem bez personas izolācijas no sabiedrības ir nosacīta notiesāšana. Ja tiesa nolemj personai piemērot sodu, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, vainīgo var notiesāt nosacīti.
Šajā gadījumā tiesa gan piespriež brīvības atņemšanas sodu, bet nolemj to neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos un kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus. Nosacīti notiesājot personu, tiesa nosaka pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Pārbaudes laiks sākas ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu. Nosacīti notiesājot, spriedumā norādāmi apstākļi, kuru dēļ tiesa atzinusi par lietderīgu brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, kā arī iemeslus, kāpēc notiesātajam uzlikti pienākumi. Šie pienākumi var būt: tiesas noteiktajā termiņā novērst cietušajam nodarīto kaitējumu, nemainīt dzīvesvietu bez VPD piekrišanas; piedalīties probācijas programmās saskaņā ar VPD norādījumiem; neapmeklēt noteiktas vietas; noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā un citi. Ja nosacīti notiesātā persona nepilda tai uzliktos pienākumus vai pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa var pārtraukt personas uzraudzību sabiedrībā un nosūtīt personu uz ieslodzījuma vietu sākotnēji piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildei. Tādējādi, personas nosacīta notiesāšana ar brīvības atņemšanu ir veids, kā personai izpildīt sodu sabiedrībā bez ievietošanas ieslodzījuma vietā.
No ieslodzījuma var atbrīvot pirms termiņa
Vienlaikus Latvijas Sodu izpilde kodeksa tiesību normas paredz kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātām personām, kurām ir noteikta soda izpilde ieslodzījuma vietā, ir iespēja pēc noteikta laika tikt atbrīvotām no ieslodzījuma un atlikušo soda termiņu atrasties VPD uzraudzībā. Nolēmumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa pieņem tiesa. Ja notiesātajam var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, ieslodzījuma vietas administrācija pēc attiecīga administratīvās komisijas lēmuma iesniedz tiesai iesniegumu par ar brīvības atņemšanu notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izpildes ieslodzījumā. Iesniegumā jābūt ietvertām ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī VPD sagatavotajam izvērtēšanas ziņojumam par notiesāto.
Tiesa var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas personu tikai tajā gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu. Ja tiesa nolemj, ka ar brīvības atņemšanu notiesātā persona no brīvības atņemšanas iestādes ir atbrīvojama un nododama uzraudzībā Valsts probācijas dienestam, tās pienākums ir desmit darba dienu laikā pieteikties uzraudzības uzsākšanai. Valsts probācijas dienests no ieslodzījuma pirms termiņa atbrīvotajai personai izstrādā uzraudzības plānu un pēc vajadzības iesaista personu probācijas programmās. Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara likuma pārkāpumus, tiesa var pieņemt lēmumu par personas nosūtīšanu atpakaļ ieslodzījuma vietā atlikušās soda daļas izpildei.
"Viens no brīvības atņemšanas soda izpildes veidiem ir nosacīta notiesāšana."
Veidojot sodu piemērošanu un izpildi reglamentējošās tiesību normas, Latvijas Republika ņem vērā starptautiskajos un Eiropas Savienības tiesību aktos ietvertās prasības un principus, tai skaitā Eiropas Komisijas vadlīnijas un Eiropas Padomes lēmumus, teikts pētījumā.
Jāuzsver, ka pašlaik notiesātajiem ieslodzījuma vietās ir plaša iespēja piedalīties resocializācijas un izglītības programmās, kā arī tiek pilnveidota un vienkāršota kārtība, kā notiks pirmstermiņa nosacīta atbrīvošana no ieslodzījuma vietām. Liela nozīme probācijas darbā būs elektroniskās uzraudzības sistēmai, ko paredzēts ieviest no nākamā gada.
Protams, ir arī skaidrs, ka ne visiem likuma pārkāpējiem nevarēs piemērot sodus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Pērnā gada beigās Latvijas ieslodzījuma vietās atradās 5139 personas (pirms gadiem 10 to bija gandrīz 8000), taču 77,4% no tām bija notiesātas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. I.Kronberga atzīst – kaut arī pēdējā laikā notiesāto personu skaits sarūk, tomēr smago un īpaši smago noziegumu īpatsvars palielinās. Tas nozīmē, ka arvien lielāka uzmanība jāpievērš tieši iespējamo likumpārkāpumu agrīnai atklāšanai un preventīvajam darbam, lai cilvēki nenostātos uz smagu likumpārkāpumu takas.
"Providus" projektu "Samazinot ieslodzīto skaitu: attīstītākās justīcijas metodes Eiropā" finansē Eiropas Savienības Krimināltiesību programma, tajā kā partneri piedalās Itālijas, Bulgārijas, Lielbritānijas un Francijas pārstāvji. Pētījumu rezultātā tiek iegūta informācija par situāciju septiņās ES valstīs, kas ietver tiesību normu, kā arī esošās prakses apkopojumu un analīzi, un nākamais solis ir vadlīniju izstrāde alternatīvu risinājumu ieviešanai katrā projekta dalībvalstī un arī ES kopumā. Pētījumā paustie secinājumi par situāciju Latvijā uzsver prevencijas sistēmas attīstības nepieciešamību, elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanu, resocializācijas procesa mērķtiecīgu plānošanu un īstenošanu ieslodzījuma vietās, kā arī sistēmas izveidošanu darbam ar notiesātajiem, kas atkarīgi no narkotiskajām un citām vielām.
