Piespiedu darbs: vēsture, attīstība un perspektīvas (II)

Saeimā iesniegtajā tiesību akta projekta anotācijā tika uzsvērts, ka krimināltiesībās ir nepieciešams attīstīt kombinēto sodu sistēmu, vienlaikus paredzot, ka piespiedu darbs ir izpildāms arī patstāvīgi no citiem pamatsodiem1. Tomēr svarīgi ir ņemt vērā, ka, vērtējot gan vēsturiski, gan juridiski, piespiedu darbs nav kļuvis par alternatīvu brīvības atņemšanas sodam, bet, iespējams, mazinājis nosacītas notiesāšanas gadījumu skaitu.

Piespiedu darba īpatsvars starp kriminālsodiem – vairāk nekā puse

Uz šo faktu norāda korelācija starp piespiedu darbu piemērošanas gadījumu skaita pieaugumu un nosacīti notiesāto personu skaita samazināšanos. Piemēram, vērtējot 2012. gadā ar tiesas nolēmumu piemēroto kriminālsodu skaitu pret 2015. gada datiem, ir iespējams secināt2, ka nosacītas notiesāšanas gadījumu skaits ir sarucis par 44%, bet ar piespiedu darbiem notiesāto skaits pieaudzis par 46%.

Minētā tendence iezīmējās jau 2004. gadā, kad uz to tika norādīts pirmo reizi3; šo faktu apstiprina arī Kriminālsodu politikas koncepcijā ietvertā analīze, kurā redzams, ka piespiedu darba īpatsvars starp visiem Latvijā piemērojamiem kriminālsodiem ir 25,7% (2007. gads). Šobrīd piespiedu darba piemērošanas īpatsvars starp pārējiem kriminālsodiem ir 54% (2015. gads, tiesas nolēmumi kopā ar prokuroru priekšrakstiem par sodu, bez prokuroru priekšrakstiem par sodu – 47%).

"Piespiedu darbs nav kļuvis par alternatīvu brīvības atņemšanas sodam."

Kriminālsodu politikas koncepcijā tika plānots iespējamais līdzsvars starp piemērojamiem sodiem, ņemot vērā noziedzības dinamiku un plānojamo sodu un sankciju sistēmu, prognozējot, ka piespiedu darba īpatsvars nepārsniegs 45% no visiem piemērojamiem kriminālsodiem un sankcijām (attiecīgi brīvības atņemšana – 21%, naudas sods – 13%, nosacīta notiesāšana – 21%, un 21% pārējie sodi un sankcijas).

Situāciju nevar vērtēt viennozīmīgi, jo nav iespējams noteikt, vai šāda piespiedu darba attīstība ir tikai pozitīva, vai drīzāk negatīva. Pirmkārt, jāatzīmē, ka aprakstītā situācija dod pamatu uzskatīt, ka aizvien vēl ir liels pieprasījums pēc sodu veidiem un sankcijām, kas nav saistītas ar izolāciju no sabiedrības, bet vienlaikus ir pietiekami efektīvas. Iespējams, to ir par maz. Otrkārt, jāizvērtē, kā turpmāk pilnveidot nosacītas notiesāšanas institūtu, vai arī tuvākajā nākotnē tas ir pilnībā aizstājams ar probācijas uzraudzību, attīstot dažāda veida uzraudzības apakšformas un attīstot to saturu.

Piespiedu darbs nav plāksteris pret visām slimībām

Iespējams, ka ar laiku probācijas uzraudzība varētu būt pamatsods vai piemērota kombinācijās ar citiem sodiem. 2013. gadā veiktais pētījums4 liecina, ka recidīva līmenis starp personām, kuras ir bijušas notiesātas nosacīti, ir zemāks (10%) nekā personām, kas bijušas notiesātas ar piespiedu darbiem (15%)5. Līdz ar to var uzskatīt, ka nosacītas notiesāšanas institūts var būt efektīvs, pastāvot tā mērķtiecīgai organizācijai un pilnveidei.

Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna ir norādījusi, ka piespiedu darbs neparedz sociālās uzvedības korekcijas pasākumus un līdz ar to nemaina tās domāšanas vai uzvedības kļūdas, kas ir bijušas nozieguma izdarīšanas iemesls. Tādējādi iznākumā jauna nozieguma recidīva iespēja soda izpildes rezultātā nesamazinās. Savukārt nosacīta notiesāšana nodrošina iespēju īstenot ilgstošu un efektīvu sociālās uzvedības korekciju, mazinot recidīva iespēju6. Vadoties no iepriekš minētā, ir pilnveidojams arī piespiedu darba saturs.

Jāņem vērā, ka piespiedu darbs pēc savas būtības nav "plāksteris pret visām slimībām". Šobrīd KL 35. panta otrā daļa noteic, ka ikviena soda mērķis ir ne tikai sodīt personu, kas ir izdarījusi darbības, par kurām likumā noteikts sods, bet arī aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, tostarp panākt, ka likuma pārkāpumu izdarījusī persona grib un ir spējīga iekļauties sabiedrībā un dzīvot saskaņā ar tajā pieņemtajiem uzvedības noteikumiem. Katram KL iekļautajam sodam ir jābūt formulētam (ietvertam likumā), piemērotam (saskaņā ar procesuālām tiesību normām), izprastam (atbilstoši mērķim pielietotam praksē) un izpildītam (tiesisks soda izpildes process), tiecoties uz šo likumā nostiprināto mērķi. Krimināllikuma 35. panta pirmā daļā noteikts, ka sods ir piespiedu līdzeklis. Soda piespiedu raksturs šajā gadījumā noteic, ka tiesas vai prokurora piemērotā sankcija personai, kas pārkāpusi likuma noteikumus, ir obligāta. Tieši šis ir veids, kādā ar tiesiskiem līdzekļiem tiesību aizsardzības institūcijas aizsargā sabiedrību no atsevišķu personu prettiesiskas rīcības.

Kas ir taisnīguma atjaunošana

Taisnīgums tiek atjaunots nevis personas sodīšanas rezultātā par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tad, kad likuma pārkāpējs ir atlīdzinājis cietušajam un sabiedrībai ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu. Kaitējuma novēršana ir uztverama ne vien kā materiāla rakstura atlīdzība naudā (par nodarīto materiālo zaudējumu vai morālo kaitējumu), bet arī kā atlīdzinājums ar darbu vai kā cietušā un likumpārkāpēja izlīgums. Ar noziedzīgo nodarījumu izjauktā taisnīguma atjaunošanai šī iemesla dēļ ir jāparedz speciāli pasākumi un instrumenti (mediācija, izlīgums ar starpnieku kriminālprocesā7, konference8). Savukārt, lai persona gribētu un spētu iekļauties sabiedrībā, katrā soda veidā (atbilstoši soda formai) tiek iekļauts noteikts resocializācijas pasākumu apjoms, kas novērš notiesātā personībā tās īpašības, kas noveda pie likuma pārkāpuma fakta (sociālās uzvedības korekcija) un sniedz notiesātajam motivāciju, zināšanas un prasmes likumīgai dzīvei sabiedrībā (sociālā rehabilitācija).

Ņemot vērā iepriekš minēto, katrs soda veids būs atšķirīgs ne tikai pēc formas (ar izolāciju no sabiedrības, vai sabiedrībā izpildāmais sods), bet arī pēc satura (soda laikā iespējamā resocializācijas pasākuma kopuma). Tādējādi arī piespiedu darbs kā kriminālsods ir efektīvs noteiktai mērķa grupai un noteiktos gadījumos, proti, tādiem notiesātajiem un par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur ar savu darbu bez atlīdzības ir iespējams atlīdzinājums sabiedrības labā. Tātad piespiedu darbs būs efektīvs tajos gadījumos, ja tiks sasniegti soda mērķi, ar piespiedu darbiem notiesātais paliks sabiedrībā un neapdraudēs sabiedrības drošību (a), piedalīsies pasākumos, lai atjaunotu taisnīgumu (b), iesaistīsies resocializācijas pasākumos (c), lai neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus. Ja konkrētā gadījumā uz vienu no šiem apgalvojumiem atbilde ir "nē", pastāv risks, ka piespiedu darbs nebūs pareizākais sods konkrētai personai un gadījumam.

"Sodu bez izolācijas no sabiedrības būtisks mērķis ir reintegrācija sabiedrībā."

Mg.iur. Agra Reigase ir uzsvērusi, ka Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijā R(92)16 par Eiropas noteikumiem par sabiedrībā izciešamajiem sodiem un piespiedu līdzekļiem, piespiedu darba piemērošanas un izpildes mērķis ir darīt visu, lai pārkāpējs sāktu apzināties savu atbildību pret sabiedrību un konkrēto cietušo, kā arī panākt, lai likumpārkāpējs sadarbojas un uztver sodu kā taisnīgu un pamatotu reakciju uz izdarīto likumpārkāpumu.

Arī Eiropas Padomes Rekomendācijā R(2000)22 par to, kā uzlabot Eiropas noteikumu par sabiedrībā izciešamajiem sodiem un piespiedu līdzekļiem izpildi, uzsvērts, ka sodu bez izolācijas no sabiedrības būtisks mērķis ir reintegrācija sabiedrībā, kas tiek saistīta ar soda izpildes dienestu aktīvu sadarbošanos ar vietējo sabiedrību9.

Piespiedu darba saturs būtu jāpilnveido

Analizējot piespiedu darba piemērošanas praksi, K. Ķipēna ir secinājusi, ka nereti piespiedu darbs tiek piemērots no dažādām vielām atkarīgām personām, kuras savas atkarības dēļ nespēj izpildīt sodu piespiedu darba veidā, kā arī piespiedu darbs tiek piemērots personām atkārtoti, turklāt arī tad, ja personai iepriekš jau vairākkārt ir ticis aizstāts10 neizpildītais piespiedu darbs. Tādējādi, 2015. gadā 22% personu, kas pildīja tiesas vai prokurora piemēroto sankciju piespiedu darba formā, piespiedu darbs bija piemērots jau otro reizi, attiecīgi pirmo reizi piemērots 54%, trešo reizi – 12%, bet vairāk par četrām reizēm – 11%. No minētā var secināt, ka kriminālsodu sistēmā ir ļoti nepieciešami vēl citi sodi, sodu kombinācijas vai piespiedu līdzekļi, kas nav saistīti ar izolāciju no sabiedrības (a), ka daudzkārtēja piespiedu darba piemērošana liecina, ka piespiedu darbs kā soda veids, iespējams, konkrētos gadījumos nav bijis visefektīvākais piespiedu līdzeklis (b), kā arī pastāv iespējamība, ka piespiedu darbs nav piemērots atbilstīgai mērķa grupai (c).

Tālab ir jāpilnveido piespiedu darba saturs, tam pievienojot sociālās uzvedības korekcijas pasākumus. Iespējams, piespiedu darba piemērošana ir jāierobežo, noteicot konkrētas mērķa grupas vai noziedzīgo nodarījumus veidus, par kuriem var piemērot šo soda veidu atkārtoti. Nepieciešams apsvērt, kādā veidā ir iespējams kopīgi attīstīt piespiedu darba un nosacītas notiesāšanas un/vai probācijas uzraudzības institūtus, veidojot šo sankciju savstarpējas kombinācijas. Piemēram, piespiedu darbs kā viens no nosacījumiem pie nosacītas notiesāšanas vai piespiedu darba un probācijas uzraudzības kombinētās sankcijas.

1Grozījumi Krimināllikumā ar anotāciju.

2Ķipēna K. Kriminālsodu politikas tendences Latvijā 20.–21. gadsimtu mijā. 2016. Prezentācija semināros "Valsts probācijas dienesta īstenojamā funkcija kriminālsoda – piespiedu darbs – 10 gadu šķērsgriezumā – izaicinājumi un iespējas". Materiāls nav publiskots.

3Kriminālsoda – piespiedu darbs – realizēšana Latvijas teritorijā. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2004.

4Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.–17. lpp.

5Autores piezīme: recidīva līmenis starp ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām, kas izcietušas pilnu soda termiņu ir 40–50%, bet personām, kas pirms termiņa nosacīti atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda izpildes vietām ir 15–25%.

6Ķipēna K. Kriminālsodu politikas tendences Latvijā 20.–21. gadsimtu mijā. 2016. Prezentācija semināros "Valsts probācijas dienesta īstenojamā funkcija kriminālsoda – piespiedu darbs – 10 gadu šķērsgriezumā – izaicinājumi un iespējas". Nepubliskots materiāls.

7Tetere G. Izlīgums ar cietušo – nozīme, būtība un aktivitātes. Prezentācija.

8Daly K. and Hayes H. Restorative Justice and Conferencing.

9Reigase A. Kriminālsoda – piespiedu darba – saturs un mērķis. Jurista Vārds, 09.09.2008., Nr. 34 (539).

10Ķipēna K. Kriminālsodu politikas tendences Latvijā 20.–21. gadsimtu mijā. 2016. Prezentācija semināros "Valsts probācijas dienesta īstenojamā funkcija kriminālsoda – piespiedu darbs – 10 gadu šķērsgriezumā – izaicinājumi un iespējas". Nepubliskots materiāls.