Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografikal; Avots: Krimināllikums
Galvenie iemesli ir citi. Pirmām kārtām – vājo dzimstības rādītāju dēļ sarucis gados jaunu cilvēku skaits, kuri lielākoties kļūst par tiesībsargājošo iestāžu klientiem. Nākamais faktors ir emigrācija: uz ārzemēm mūsu valstspiederīgie dodas ne tikai godīgas peļņas nolūkos. Treškārt (kas ir ļoti svarīgi!), krasi ir mainīta kriminālsodu politika, priekšplānā izvirzot alternatīvu – soda izciešanu sabiedrībā, ar dažādām audzināšanas un uzraudzības metodēm palīdzot notiesātajai personai savu dzīvi turpmāk virzīt tā, lai vairs nenonāktu konfliktā ar likumu. Ja likuma pārkāpējs izcieš sodu sabiedrībā, spēkā stājas probācijas uzraudzība.
Šogad aprit 10 gadi, kopš Valsts probācijas dienests (VPD) sāka īstenot nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto personu un personu, kuras nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības, probācijas uzraudzību.
Jaunam dienestam jaunas funkcijas
Šo personu uzraudzība Latvijā pastāvēja arī pirms VPD izveides, tomēr līdz 2006. gadam tā it bieži izpelnījās pamatotu kritiku par efektivitātes trūkumu.
Mihails Papsujevičs, VPD vadītājs, atceras: "Iepriekš bija kontroles pasākumi, bet nebija saturiskā darba ar cilvēku: netika vērtēts šo personu risks izdarīt atkārtotu likumpārkāpumu, izmantojot zinātniski pamatotu metodiku. Tādas tolaik vienkārši nebija. Policija vadījās pēc saviem kritērijiem, bet faktiski bija tikai kontroles pasākumi, nosakot, cik bieži uzraugāmajam jāierodas policijā, cik bieži policijas inspektors viņu apmeklē. Atceros, Rīgas rajonā, kad mēs pārņēmām šo darbu, vienam tiesas spriedumu izpildes inspektoram vienlaikus bija vairāk nekā 700 klientu. Protams, atbalstam bija piesaistīti citi iecirkņu inspektori. Taču ir skaidrs, ka reāli vairāk varēja strādāt ar papīriem, nevis ar cilvēkiem."
"Iepriekš bija kontroles pasākumi, bet nebija saturiskā darba ar cilvēku."
Nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto personu un personu, kuras nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības, uzraudzību VPD pārņēma trīs gadus pēc nodibināšanas - 2006. gadā. "Sagatavošanās darbi bija sākti jau labu laiku pirms tam, un mūsu rīcībā tobrīd jau bija izpētīta ārvalstu pieredze, kā arī pārņemts arī instrumentārijs, ar ko strādāt. Galvenais bija tas, ka Probācijas dienests sāka izmantot riska un vajadzību novērtēšanu – tātad šo personu diagnosticēšanu un iedalīšanu zema, vidēja un augsta riska grupās. Atkarībā no grupas tika noteikta probācijas darba intensitāte – cik lielai jābūt kontrolei un kādiem jābūt atbalsta pasākumiem notiesātā sociāli psiholoģisko problēmu risināšanai. Lūk, tā ir galvenā atšķirība starp to, ko darīja policija un ko – Probācijas dienests."
Uzraudzības modeļa principi un to augļi
Tātad jau 2005. gada nogalē VPD definēja uzraudzības modeli, kas paredzēja ievērot noteiktus principus:
Kā jau minēja VPD vadītājs, individuālā uzraudzības pasākumu plānošana pirmām kārtām nozīmē atbilstoša uzraudzības (tostarp kontroles) un atbalsta līmeņa noteikšanu (jo augstāka recidīva varbūtība un lielāks sociālpsiholoģisko problēmu kopums, jo intensīvāka un resursu ziņā ietilpīgāka VPD intervence). Otrkārt, rēķināšanos ar probācijas klienta individuālajām spējām īstenot pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē. Vēl ļoti nozīmīga ir kognitīvi biheiviorālās terapijas izmantošana, kas iekļauj sevī atziņu - lēmumu pieņemšanas procesus, kuri ir pamatā jebkurai uzraugāmās personas rīcībai (uzvedībai), ir iespējams koriģēt ar atbilstoši virzītu darbu un metodēm.
Līdztekus uzraudzības modeļa definēšanai VPD noteica arī tās mērķi - ,,atkārtotu noziedzīgu nodarījumu novēršana, motivējot probācijas klientu ievērot vispārpieņemtās sociālās, morāles un tiesību normas un kontrolējot likumā vai tiesas nolēmumā noteikto pienākumu izpildi".
Šā mērķa pamatotību ir apliecinājusi prakse, un pierāda arī VPD 2012. gada pētījums par VPD uzraudzībai pakļauto personu noziedzīgo nodarījumu recidīvu un tā faktoriem. Pētījuma dati liecina, ka laikā, kamēr tiek veikta probācijas uzraudzība, recidīva līmenis ir zem četriem procentiem, un, kā komentē M. Papsujevičs, tas ir ļoti zems. Kad uzraudzība tiek pārtraukta, divu gadu un astoņu mēnešu laikā nosacīti notiesātajiem recidīva īpatsvars sasniedz aptuveni 10%, ar piespiedu darbiem notiesātajiem – 15%, pirms termiņa atbrīvotajiem – 25% procentus. Salīdzinājumā ar citu rādītāju - pilnu brīvības atņemšanas sodu izcietušajiem recidīva līmenis ir 51% - redzams, ka arī tad sabiedrībā sodu izcietušie un probācijas uzraudzībā pabijušie cilvēki tomēr konfliktā ar likumu atkārtoti nonāk daudz retāk.
"Šis pētījums ir atspēriena punkts probācijas darba efektivitātes un kvalitātes kontekstā. Ja mēs nezinām, kādi ir izejas dati par recidīvu, kā lai nosakām savus mērķus un darbības virzienu? Latvijā šie skaitļi ir līdzīgi kā citās valstīs par nosacīti notiesātajiem," vērtē M. Papsujevičs.
Pieredzes pārņemšana un likumu grozījumi
Probācijas uzraudzības modeļa ieviešanai bija nepieciešams īpaši apmācīt darbiniekus, ieviest Latvijas sodu izpildē iepriekš neizmantotas darba metodes un instrumentus, kā arī pilnveidot uzraudzības īstenošanu regulējošos normatīvos aktus.
"No Kanādas kolēģiem mēs mācījāmies uzraudzības saturu, kas ir saistīts ar riska un vajadzību novērtēšanas individuālu plānošanu. Tam ir vēsturiska saistība, jo iepriekš bija vairāki pilotprojekti, kurus atbalstīja Kanādas valdība; mūsu speciālisti pabija Kanādā arī pieredzes braucienos, turklāt latviešu izcelsmes prokurors Andris Bērziņš no Ontario štata personīgi sniedza lielu atbalstu probācijas dibināšanai Latvijā. Tātad viens no iemesliem bija šo saišu esamība, bet otrs – Kanāda, Lielbritānija ir divi lielie "grandi", kas probācijas satura, jēgas un efektivitātes ziņā ir līderi pasaulē.
"Desmit gadu laikā VPD pārraudzībā bijis vairāk nekā 50 tūkstoši klientu lietu."
Savukārt tiesiskā regulējuma nianses, meklējot tuvāko pieredzi, vairāk skatījāmies Igaunijā un Skandināvijas valstīs. Igauņi probācijas uzraudzību ieviesa jau no 1998. gada, un mums bija ļoti vērtīgi uzzināt, kā šie jautājumi praksē tiek risināti gan no likumdošanas, gan praktiskā darba puses," stāsta M. Papsujevičs. Viņš arī atzīmē, ka jau 2005. gadā liels darbs tika ieguldīts normatīvo aktu pilnveidošanā šajā jomā. "Piemēram, bija kāds praktisks jautājums, kura atrisinājums likuma spēku gan ieguva tikai 2007. gadā: no kura brīža skaitīt pārbaudes periodu, cik ilgi cilvēks atradīsies probācijas uzraudzībā - no tiesas sprieduma pasludināšanas vai sprieduma spēkā stāšanās brīža. Tagad Krimināllikumā ir skaidri ierakstīts – no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Otra būtiska lieta, kas saistīta ar likumdošanu, – kad 2006. gadā mēs uzraudzību pārņēmām, neviens ārējais normatīvais akts nenoteica personai pienākumu ierasties Probācijas dienestā. Ja tiesa nebija noteikusi šādu papildu pienākumu, cilvēks varēja mūsu aicinājumu ignorēt, un par to viņam nebija nekādu seku. Šādu gadījumu, kad pēc mūsu aicinājuma cilvēki neieradās uz sarunu, nebija daudz, bet tomēr bija. Tad uzraugāmo mums vajadzēja novērot attālināti. Latvijas Sodu izpildes kodekss 2007. gadā tika papildināts ar jaunu nodaļu "Nosacīti notiesāto uzraudzība", kur tika noteikts obligātu septiņu pienākumu kopums, kas personai, iegūstot šādu statusu, ir obligāti jāizpilda."
Ne tikai kontrole un beznosacījumu atbalsts
Tikai iemācot cilvēkam pieņemt atbildīgus lēmumus attiecīgās dzīves situācijās, var sasniegt pārmaiņas viņa turpmākajā dzīvē. Tādējādi uzraudzība ir sarežģīts un laikietilpīgs process.
Probācijas dienesta uzraudzība nav tikai kontrole un beznosacījumu atbalsts probācijas klientam. Kā iepriekš izklāstīts, tas ir vairāku savstarpēji saistītu pasākumu kopums ar mērķi iemācīt sociāli atbalstāmu lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā viņa spējas mācīties, stiprās un vājās puses. Vienlaikus tieši uzraudzības ietvaros VPD rīcībā ir tādu svarīgu komponenšu kopums kā laikposms, kurā probācijas klientam ir jāsadarbojas ar VPD, speciālie instrumenti (gan riska un vajadzību novērtēšanai, gan sociālās uzvedības korekcijai – probācijas programmas, gan probācija klientu iekšējās pārmaiņu motivācijas veidošanai – sarunu tehnika ,,Motivējošā intervēšana", gan uzvedības kontrolei u.c.), dažādu sadarbības partneru atbalsts probācijas klientu sociāli psiholoģisko problēmu risināšanai. Visnozīmīgākā šā procesa sastāvdaļa ir īpaši sagatavoti speciālisti, kuri spēj savienot visas iepriekšminētās komponentes vienā pasākumu kompleksā, kas ir vērsts uz Krimināllikumā definēto kriminālsoda mērķu sasniegšanu (35. pants):
Probācijas dienests atrodas nepārtrauktā attīstības un pārmaiņu procesā, ievieš arvien jaunas sabiedrības drošības vajadzībām atbilstošas un recidīva novēršanā pierādītas darba metodes – piemēram, specializētas programmas darbam ar dzimumnoziedzniekiem, metodi "Atbildīguma un atbalsta apļi", kas nodrošina bīstamu dzimumnoziedznieku drošu integrāciju sabiedrībā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, starpinstitucionālās sadarbības īstenošanu darbā ar bīstamiem likumpārkāpējiem.
Pērnā gada jaunumi
No 2015. gada februāra ir paplašinātas VPD pilnvaras, paredzot, ka nosacītas notiesāšanas un nosacītas atbrīvošanas pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas ietvaros probācijas klientiem pienākumus nosaka VPD, nevis tiesa.
"Tiesas pieņem lēmumus par nosacītu notiesāšanu, nosaka pārbaudes termiņa laiku (un, protams, ir iepriekš minētie obligātie, ar šo statusu saistītie likumā noteiktie pienākumi), bet papildu pienākumus tagad nosaka (un atceļ) pats dienests," izmaiņas skaidro M. Papsujevičs. "Tas ļauj veidot elastīgu uzraudzības saturu. Piemēram, iepriekš bija tā, ka tiesa uzlika kādu pienākumu, un tad, ja cilvēks labi progresēja, tiešām sakārtoja savu dzīvi, vienīgais, ko varēja darīt – lūgt tiesai to atcelt. Savukārt tad, ja cilvēks, tieši pretēji, veica neatbalstāmas rīcības, nebija iespēju viņam uzlikt citu, jaunu pienākumu. Pašreizējā kārtība paredz gan papildu pienākumu uzlikšanu, gan pārskatīšanu uzraudzības laikā, un to var izdarīt viens darbinieks, adekvāti reaģējot uz klienta uzvedības izpausmēm. Piemēram, par pārkāpumiem varam ierobežot pārvietošanās brīvību un noteikt citus papildu pienākumus."
No 2015. gada 1. jūlija VPD īsteno nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvoto personu elektronisko uzraudzību. To nosaka grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī Valsts probācijas dienesta likumā.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces tiesību politikas jautājumos Lailas Medinas vērtējums: "Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākums, ko nosaka tiesa ar mērķi ierobežot notiesātā brīvu pārvietošanos, tādējādi efektīvi nodrošinot notiesātā disciplīnas kontroli viņa dzīvesvietā. Lai paaugstinātu elektroniskās uzraudzības efektivitāti, tā tiek kombinēta ar citiem probācijas uzraudzības īstenotajiem pasākumiem, kuri vērsti uz notiesātā resocializāciju. Tādējādi šāda kompleksa pieeja nodrošina pakāpenisku kontroles līmeņa samazināšanu, reaģējot uz notiesātā resocializācijas rezultātiem un sniedzot lielāku drošības garantiju sabiedrībai.
Elektroniskā uzraudzība ļauj ātrāk nekā parastas nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā no cietuma atbrīvot personu, kura atbilst visiem likumā noteiktajiem kritērijiem un ir sasniegusi noteiktu resocializācijas rezultātu. Turklāt elektroniskās uzraudzības piemērošana ļauj personai iesaistīties savas ģimenes dzīvē, izglītoties, strādāt, vienlaikus saglabājot kontroli pār personas uzvedību. Kontroles intensitāte arī ir mainīga: pirmajā laikā pēc atbrīvošanas no cietuma tā ir stingrāka, bet vēlāk – aizvien elastīgāka, lai aizvien vairāk iesaistītu personu sociāli lietderīgās aktivitātēs.
Visbeidzot, elektroniskā uzraudzība salīdzinājumā ar ieslodzījumu ir lētāka: viena diena ieslodzījumā valstij izmaksā aptuveni 21 eiro, savukārt viena diena elektroniskajā uzraudzībā – no četriem līdz astoņiem eiro."
Savukārt M. Papsujevičs īpaši uzsver vēl kādu pērnā gada novitāti - līdzgaitnieku kustības izveidi. Pagaidām tā paredzēta probācijas uzraudzībā esošām personām līdz 25 gadu vecumam, bet pilnīgi noteikti tas ir risinājums, kā cilvēku vislabāk integrēt sabiedrībā.
Atliek vēl piebilst – aizvadītajā desmitgadē VPD pārraudzībā bijis vairāk nekā 50 tūkstoši klientu lietu.
