Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts probācijas dienests ir uzsācis projektu, kura mērķis ir brīvprātīgo līdzgaitnieku prakses attīstīšana darbā ar bērniem un jauniešiem, kas ir nonākuši dienesta redzeslokā.
LV portāla infografika
Ja vien runa nav par īpašiem, smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, daudz efektīvāka ir soda izciešana sabiedrībā jeb probācija: tad atkārtotu noziegumu jeb recidīva risks ir vairākkārt zemāks, bet probācijas uzraudzības laikā - tikai četri procenti vai pat zemāks. Tātad šis ir tas ceļš, kas ejams un kam pievēršama aizvien lielāka vērība. To apliecinājusi arī Valsts probācijas dienesta (VPD) divpadsmit gadu ilgā darbība. Šis dienests tika radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju, kā arī atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.
Gan elektroniskā uzraudzība, gan brīvprātīgie
Kopš 2013. gada ievērojamu uzrāvienu probācijas darbā nodrošinājis Tieslietu ministrijas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" projekts "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)".
Tā ietvaros pasākumi norisinās četrās galvenajās aktivitātēs:
Elektroniskā uzraudzība kā viens no probācijas instrumentiem ir ieviesta no pērnā gada 1. jūlija, un līdz šā gada 1. jūnijam tā piemērota jau 51 notiesātajam.
Kā informē VPD, elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā reintegrēšanos sabiedrībā, turklāt tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde, jo notiesātais var atsākt vai turpināt darba gaitas.
Taču saistībā ar brīvības atņemšanas alternatīvas attīstību un resocializācijas sistēmas pilnveidošanu ļoti interesants (un patiešām sabiedrības ievērības cienīgs) ir vēl kāds projekts - "Brīvprātīgo piesaiste un atlase darbā ar likumpārkāpumus izdarījušiem jauniešiem" - līdzgaitniecības prakses attīstīšana darbā ar bērniem un jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem, kuri ir nonākuši VPD redzeslokā.
Jānis Nicmanis, projekta koordinators, LV portālam stāsta: ideja par brīvprātīgo piesaisti radās jau Norvēģijas programmas pasākumu tapšanas gaitā. 2014. gada nogalē VPD sāka izstrādāt brīvprātīgo līdzgaitnieku darbības modeli, bet pirms gada sāka to īstenot dzīvē ar publicitātes kampaņu gan sociālajos tīklos, gan sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Pieteicās gana daudz kandidātu, bet pēc atlases, pārrunām, apmācībām pašlaik ir 70 brīvprātīgo, un reāla sadarbība jau notiek ar 30 VPD uzraudzībai pakļautajiem jauniešiem.
Līdzgaitnieka uzdevums – mācīt, ka var dzīvot citādāk
Projekta vadītājs Imants Jurevičius ideju par brīvprātīgo piesaisti skaidro šādi: "Ņemot vērā probācijas pieredzi, mēs nonācām pie secinājuma, ka vieni paši mēs ar visām problēmām galā netiekam: kamēr klients ir mūsu uzraudzībā, tikmēr ar saviem kontroles pasākumiem, dažādiem tiesību ierobežojumiem daudzmaz panākam, ka cilvēks ir likumpaklausīgs. Šajā laikā, atrodoties mūsu uzraudzībā, tikai 2–3% izdara jaunus likumpārkāpumus. Savukārt pēc tam šis izdarīto noziegumu īpatsvars paaugstinās."
Probācijas dienesta speciālisti, protams, pieskata notiesāto, tiekas ar ģimenes locekļiem, bet tās ir tikai pāris stundas nedēļā, pārējo laiku viņš atrodas vidē, kura, iespējams, jau iepriekš viņu ir nelabvēlīgi ietekmējusi. Probācijas darbinieku iespējas tur kaut ko darīt ir stipri ierobežotas, atzīst I. Jurevičius. "Tieši tāpēc mēs meklējām ceļus, kā veicināt labvēlīgu sociālo vidi ap šo cilvēku. Sapratām, ka ir jāpiesaista līdzcilvēki, kas parādīs, ka var dzīvot citādāk un dzīvē ir iespējams kaut ko sasniegt.
"Reāla sadarbība jau notiek ar 30 VPD uzraudzībai pakļautajiem jauniešiem. "
Līdzgaitniecības projekts ir veids, kā to panākt – atlasot no sabiedrības cilvēkus, kuriem dzīvē viss ir nostājies savās vietās un kuriem ir kapacitāte palīdzēt citiem cilvēkiem - es domāju, ne tikai laika, bet arī personības ziņā."
Šeit jāpaskaidro, ka brīvprātīgo sadarbības partneri ir jaunieši – probācijas klienti, kuri par likumpārkāpumiem izcieš vai nu nosacītu, ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu (piespiedu darbu), vai arī ir nosacīti pirms termiņa atbrīvoti no ieslodzījuma vietas. Tātad patiešām atrodas uz trauslās robežas starp likumpaklausīgu dzīvi vai atgriešanos noziedzības zonā.
Tādējādi viņi sākotnēji ne vienmēr būs atsaucīgi un sirsnīgi attieksmē pret brīvprātīgajiem, kas tomēr ir uzraugošās iestādes sūtņi.
"Mums jāatceras, ka cilvēki nepiedzimst par noziedzniekiem, viņi par tādiem veidojas. Manuprāt, uz šo fenomenu arvien vairāk būtu jāraugās kā uz sociālu parādību, kas jārisina kopīgiem spēkiem. Mēs, protams, augam sociālā atbildīguma ziņā, aizvien vairāk saprotam, ka jādomā ilgtermiņā, taču pie tā jāstrādā intensīvāk," uzskata I. Jurevičius.
Viņš arī uzsver: brīvprātīgais līdzgaitnieks nekādā ziņā nepilda Probācijas dienesta speciālistu pienākumus, tie katram ir savi, un šī robeža ir jāievēro. "Probācijas mērķis ir uzvest klientus uz pareizā ceļa, bet līdzgaitniekam - būt līdzās, sarunās stāstīt, kā risināt ikdienišķas lietas, kā dzīvot citādāk, kā jēgpilni pavadīt brīvo laiku. Tāpat jāatceras, ka noziedznieki bieži dzīvo vienai dienai, viņi nespēj saskatīt savu nākotni, viņiem trūkst sasniegumu un izpratnes. Viņi paši neredz sevi kā daļu no šīs sabiedrības, tāpēc viņiem vajag kādu, kas pastiepj to roku pretī."
Vēl projekta vadītājs uzskata: "Galvenais šajā projektā ir nodalīt profesionāļu jomu no tā, ko var izdarīt sabiedrība, lai kopā izveidotu labāku un drošāku vietu, kur dzīvot. Mums nevajag gaidīt, kad atnāks policija un savedīs visu kārtībā, jo katrs no mums var sniegt savu ieguldījumu drošākas sabiedrības tapšanā."
Programma paredzēta jauniešiem līdz 25 gadu vecumam
Līdzgaitniecības projekts paredzēts jauniešiem līdz 25 gadiem. Šāda mērķauditorija izvēlēta tādēļ, ka jaunieši ir personības veidošanas procesā un viņiem laikus sniegts atbalsts ir ļoti svarīgs, pat izšķirošs, uzskata I. Jurevičius. Tas var palīdzēt atrast savu dzīves ceļu, turklāt jauniešiem ir vieglāk novērst tās kļūdas, kuras dzīvē jau ir izdarītas.
Valsts probācijas dienesta speciālisti iepriekš izvērtē, kuriem klientiem piedāvāt līdzdalību līdzgaitnieku programmā, jo "mums ir jābūt pārliecībai, ka jaunietis projektā sadarbosies un nenodarīs pāri brīvprātīgajam ar savu bezatbildīgo attieksmi vai atkarību no kādām vielām. Mēs nevēlamies savus brīvprātīgos "pamest zem vilciena", tāpēc no savas puses rūpīgi skatāmies, kuriem klientiem šāda iespēja varētu būt derīga un nākt par labu".
"Cilvēki nepiedzimst par noziedzniekiem, viņi par tādiem veidojas. "
Arī J. Nicmanis uzsver: VPD programmā pārsvarā iesaista jauniešus, kuri sodīti par mazāk smagiem likumpārkāpumiem, piemēram, mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet ne tikai. "Ir arī cilvēki, kuri bijuši ieslodzījumā, un tur nokļūst lielākoties par smagiem vai sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem. Nozieguma smagums ne vienmēr tieši saistīts ar bīstamību un risku brīvprātīgajam: šeit ļoti nozīmīgs faktors ir bijušā ieslodzītā vēlme mainīt savu iepriekšējo dzīvesveidu un neatkārtot pagātnes kļūdas."
Savukārt, lai brīvprātīgajiem būtu pietiekamas prasmes saskarsmē ar notiesātajiem jauniešiem, pēc atlases divās kārtās – gan vērtējot aizpildītās anketas, gan pārrunām klātienē – nākamajiem līdzgaitniekiem notiek īpašas apmācības divu dienu garumā. Kā stāsta J. Nicmanis, VPD šādus seminārus jau trīsreiz rīkojis Rīgā, kā arī Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē.
"Sākotnējā posmā probācijas dienests strādā, lai līdzgaitniekus ar klientiem savestu kopā. Pēc pirmās tikšanās viņiem pašiem jāizdomā, cik daudz laika viņi pavadīs kopīgās nodarbēs. Mēs gan vēlamies, lai mēnesī tās būtu vismaz astoņas stundas, ko līdzgaitnieks velta šim projektam. Tas var būt arī laiks, kas pavadīts kopā ar projekta koordinatoru atskaites aizpildīšanai vai citiem projekta darbiem. Attiecībā uz laiku kopā ar klientu ir labi, ja tikšanās ir regulāras, piemēram, reizi nedēļā," skaidro projekta vadītājs.
Pašlaik VPD atkal aicina jaunus palīgus brīvprātīgos, un par to sīkāk var uzzināt arī VPD interneta vietnē sadaļā "Brīvprātīgie līdzgaitnieki". Kaut arī Norvēģijas valdības līdzfinansētā programma šogad beidzas, brīvprātīgo līdzgaitnieku kustību nolemts turpināt arī pēc tam.
Vērtē pozitīvi, piedalīties nevēlas
Nesen VPD rīkoja aptauju – kā Latvijas iedzīvotāji vērtē brīvprātīgo līdzgaitnieku kustību un vai vēlas tajā iesaistīties. Lūk, rezultāts: 59% aptaujas dalībnieku pilnībā piekrīt vai daļēji piekrīt, ka līdzgaitnieka labais piemērs ļauj jaunietim laboties ātrāk nekā cietums; 50% piekrīt, ka jebkura metode ir labāka par cietumu. Tikai 23% uzskata, ka līdzgaitniecības ieviešana tik un tā neko nemainīs.
Jautāti par to, vai paši būtu gatavi iesaistīties līdzgaitniecības projektā kā brīvprātīgie, tikai 19% respondentu atbildēja apstiprinoši, taču 81% atzina, ka to nedarītu. Kā savas pasivitātes galvenos iemeslus viņi minējuši, ka šobrīd brīvprātīgā darba veikšanai nav laika (31%), šāda nodarbošanās nav konkrētajam cilvēkam piemērota (29%), nav vēlēšanās komunicēt ar šādiem cilvēkiem, kā arī motivācijas trūkumu (16%).
Projekta vadītājs I. Jurevičius atzīst: "Pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir pārāk piesardzīga, lai mēs no tās sagaidītu, ka iedzīvotāji masveidā vēlēsies palīdzēt noziedzniekiem. Mums laikam ir ierasts skatīties uz lietām kā pasīviem vērotājiem, gaidīt, kad kāds cits atrisinās problēmas. Iesaistīšanās šādā projektā savā ziņā ir kaut kāds pilsoniskās sabiedrības briedums, tā ir loģiska evolūcija, attīstība, ka mēs nonākam līdz secinājumam - ikviens var palīdzēt. Vēl līdz tam nedaudz jāizaug, lai visi saprastu, ka noziedzība ir sabiedrības veselības, nevis probācijas dienesta problēma, un tas ir mūsu visu kopējs darbs - padarīt šo sabiedrību drošāku."
