SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
27. martā, 2018
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Noziedzība
4
4

Bijušo ieslodzīto resocializācijā jāiesaistās sabiedrībai

Bijušo ieslodzīto resocializācija ir svarīga ne tikai pašiem likumpārkāpējiem, bet arī sabiedrībai kopumā, jo tas skar visu iedzīvotāju drošību. Šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno divus nozīmīgus Eiropas Sociālā fonda projektus, kuri paredz būtiskas pārmaiņas korekcijas dienestu darbībā – gan resocializācijas sistēmas sakārtošanā, gan darbinieku profesionālajā pilnveidē darbā ar pašreizējiem un bijušajiem ieslodzītajiem.

īsumā
  • Šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno divus nozīmīgus Eiropas Sociālā fonda projektus.
  • Sodu izpildes institūcijas jeb korekcijas dienesti strādā ne tikai ar likumpārkāpējiem un cietušajiem, bet arī ar viņu ģimenēm un tuviniekiem.
  • Brīvprātīgo iesaiste noziedzības prevencijā ir būtisks resurss drošākas sabiedrības veidošanā un sekmē noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu efektīvu reintegrāciju.
  • Biedrības "Dr. Klauns" joku dakterus pārsvarā var satikt Bērnu slimnīcā, taču tās pārstāvji aiziet arī uz cietumiem kā dakteri klauni un atbalsta mazos bērnus, kuri ir atnākuši pie saviem vecākiem.
  • Lielākā daļa no ieslodzījumā esošajiem ir darbspējas vecumā, līdz ar to projektu ietvaros NVA karjeras konsultanti viņiem sniedz karjeras konsultācijas.

Kā skaidro Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs, noziegums nav tikai valsts un tās institūciju problēma, tā ir sena parādība, kas skar ne tikai likumpārkāpēju un cietušo, bet krietni plašāku publiku. Piemēram, zādzība, uzlaužot šķūnīti, kādā lauku apvidū uztrauks visu ciematu, jo iedzīvotāji spriedīs, ka zaglis ir vai nu starp viņiem, vai ir parādījies kāds iebraucējs, kas to dara.

"Izdarot noziegumu, iesaistīti ir ne tikai darītājs un cietušais, bet no sekām cieš arī ļoti tuvi cilvēki," uzsver M. Papsujevičs. Viena no šādām cilvēku grupām ir bērni. Kā stāsta VPD vadītājs, visā Eiropā ir vairāk nekā divi miljoni bērnu, kuriem viens vai abi vecāki atrodas ieslodzījumā.

Sodu izpildes institūcijas strādā ne tikai ar likumpārkāpējiem un cietušajiem, bet arī ar viņu ģimenēm un tuviniekiem. Līdz ar to M. Papsujevičs atklāj, ka plašākas sabiedrības (brīvprātīgo) iesaistīšana sodu izpildes procesā ir svarīgs papildu mehānisms valsts iestāžu īstenotajām resocializācijas funkcijām sabiedrības drošības uzlabošanā. Vieni no brīvprātīgajiem, kas apmeklē ieslodzījuma vietas un atbalsta ieslodzītos un viņu bērnus, ir, piemēram, biedrības "Dr. Klauns" pārstāvji.

Divi būtiski projekti

Kopš 2016. gada Ieslodzījuma vietu pārvalde (IVP) sadarbībā ar VPD un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) realizē divus būtiskus Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektus:

  • projektu "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū", kas cenšas sekmēt ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un to iesaisti darba tirgū, kā arī paredz atbalsta pasākumu īstenošanu bijušo ieslodzīto ģimenēm;
  • projektu "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana", kas ir vērsts uz ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku profesionālās kapacitātes celšanu un mācību sistēmas pilnveidi.

Pirmajā minētajā projektā jau šobrīd tiek īstenoti pasākumi ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras plānošanai, piemēram, karjeras konsultācijas un valsts valodas apmācība, kā arī dažādas aktivitātes, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenēm, piemēram, speciālistu konsultācijas un pasākumi ieslodzīto tuviniekiem. Projekta īstenošanas gaitā ir plānots ieviest brīvprātīgo darbu kā soda izpildes procesa sastāvdaļu, tostarp iedzīvināt brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietās.

Savukārt otrajā projektā ir plānots nodrošināt apjomīgu apmācību, ieviest atbalsta un motivācijas pasākumus, kā arī pilnveidot darbinieku atlases sistēmu. Tajā izvērtēs pašreizējo resocializācijas sistēmu un izstrādās mehānismu tās efektivitātes paaugstināšanai, apzinot un praksē ieviešot jaunus instrumentus, kam būs tieša ietekme uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas riski

IVP, īstenojot resocializācijas funkciju, pamatojas uz risku un vajadzību novērtēšanas instrumentu, kas ļauj gūt priekšstatu par atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas riskiem, kas personām var rasties, atrodoties ieslodzījumā. Šie riski ir sekojoši:

  • ģimenes atbalsta trūkums;
  • sabiedrības atbalsta trūkums (nevēlēšanās vai bailes pieņemt);
  • dzīvesvietas neesamības jautājumi;
  • problēmas atrast darbu;
  • zems izglītības līmenis;
  • neesošas darba iemaņas;
  • emocionāla nestabilitāte;
  • atkarību problēmas;
  • negatīva attieksme pret visiem un visu.

"Laika ir par maz, lai novērstu visus minētos riskus ieslodzījuma periodā, tādēļ šis darbs būtu turpināms arī sabiedrībā," pārliecināta ir IVP priekšniece Ilona Spure.

Starp savējiem jūtas cietumā

IVP priekšniece uzskata, ka ESF projekti paceļ latiņu un rosina pārmaiņas arī korekcijas dienestu praksē: "Atbalsta sistēmas veidošana un realizēšana ne tikai ar valsts un pašvaldību institūciju iesaisti, bet arī ar nevalstisko organizāciju sektoru, ar brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem, nav nekas jauns. Šāda prakse ir vērojama arī citās valstīs, un tā tiešām darbojas un ir pietiekami efektīva."

"Bez institūciju un sabiedrības atbalsta, bez šīs līdzgaitniecības vairākums no bijušajiem ieslodzītajiem diemžēl nespēj “iekārtoties atpakaļ” sabiedrībā un atgriežas pie sava iepriekšējā noziedzīgā dzīvesveida."

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure

"Bez institūciju un sabiedrības atbalsta, bez līdzgaitniecības vairākums no bijušajiem ieslodzītajiem diemžēl nespēj "iekārtoties atpakaļ" sabiedrībā un atgriežas pie sava iepriekšējā noziedzīgā dzīvesveida," turpina I. Spure, norādot, ka arī šie faktori nosaka šo personu ļoti ātru atgriešanos atpakaļ pie ierastās vides, tas ir, cietumā, kur viņus pieņem un viņi jūtas starp savējiem.

Sabiedrības iesaiste jau vairākus gadus

Sabiedrības iesaiste jau vairākus gadus ir viens no korekcijas dienestu vadmotīviem, ko tie cenšas integrēt.

Kā norāda VPD, brīvprātīgo iesaiste noziedzības prevencijā ir būtisks resurss drošākas sabiedrības veidošanā un sekmē noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu efektīvu reintegrāciju: "Brīvprātīgā darba veicēji ir patiesi entuziasti, kuri apzinās atbildību par notiekošajiem procesiem sabiedrībā un ir gatavi aktīvi līdzdarboties, lai veidotu to drošāku."

Savukārt M. Papsujevičs uzsver, ka VPD kopš savas dibināšanas ir izmēģinājis un nodrošina vairākas brīvprātīgo darba veicēju formas:

  • brīvprātīgo kā starpnieku iesaistīšanu izlīgumā starp vainīgo un cietušo;
  • brīvprātīgo darbu ar dzimumnoziedzniekiem, jo viens no riska faktoriem, ka šie cilvēki var izdarīt jaunu noziegumu, ir sabiedrības atstumtība, kas ir saprotami;
  • līdzgaitniecību jeb atbalstu cilvēkiem, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumu.

Atbalsta pasākumi bērnu vecākiem

Projektu ietvaros tuvākajā laikā ir paredzētas aktivitātes bērnu vecākiem, kas ir vai ir bijuši ieslodzījumā, kā arī ģimenes locekļiem, kas ir brīvībā. Proti, tiks rīkoti gan atbalsta, gan izglītojoši pasākumi par to, kā kļūt par labāku vecāku un gūt atbildes uz noteiktiem jautājumiem, lai prastu audzināt savus bērnus.

Līdz šim, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem ieslodzījumā, IVP ir ieviesusi tādu tradīciju kā ģimenes dienas. "Šajās dienās ieslodzītie satiek radiniekus, viņiem tiek rīkoti pasākumi, kuros iesaistās arī brīvprātīgie, kas ir gan biedrības "Dr. Klauns" pārstāvji, gan vienkārši cilvēki, kas vēlas palīdzēt," stāsta IVP ESF projekta vadītāja asistente komunikācijas jomā Jūlija Ņikitina, norādot, ka ir notikuši jau vairāk nekā 17 šādi pasākumi, kuros vairāk nekā 200 ieslodzītie ir tikušies ar ģimenēm.

Dakteru klaunu pieredze

Biedrības "Dr. Klauns" , kas pastāv jau 5 gadus, pārstāvjus pārsvarā var satikt Bērnu slimnīcā, taču tai piedāvāja iespēju aiziet arī uz cietumiem kā dakteriem klauniem un atbalstīt mazos bērnus, kuri ir atnākuši pie saviem vecākiem.

"Mūsu galvenais uzdevums ir sagaidīt bērnus, sākt ar viņiem jokot vai vienkārši parunāt, kā arī ievest zālē, kur viņi satiekas ar saviem vecākiem, savukārt dažreiz mēģinām uzsākt arī dialogu starp bērnu un vecāku, jo viņi nezina, par ko runāt, kā arī ilgi vai vispār nav redzējušies," stāsta biedrības "Dr. Klauns" medicīnas klauns Raimonds Jirgensons, atzīstot, ka no malas varbūt tā neizskatās, bet pašiem vienmēr ir liels uztraukums.

Viņaprāt, atziņas, kuras pēc tam saņem biedrība gan no ieslodzīto, gan no viņu ģimeņu puses, liecina, ka projekts nes ļoti lielu labumu. R. Jirgensons min dažas no tām:

  • "Paldies visiem, kas palīdz pārvarēt cilvēkiem šos smagos dzīves pārbaudījumus, atbalsta, saprot un mudina uz labāku nākotni."
  • "Paldies, ka mēs jūtamies tādi paši kā jūs."
  • "Mēs vēlētos jūs kā draugus ikdienā, jūs mūs nenorakstījāt kā liekus cilvēkus, bet pieņēmāt kā līdzvērtīgus, paldies jums visiem par to, ko jūs darāt."
  • "Es noticēju, ka arī maniem bērniem ir nākotne, jo viņi ir to pelnījuši."

NVA pieredze

Lielākā daļa no ieslodzījumā esošajiem ir darbspējas vecumā, līdz ar to projektu ietvaros NVA karjeras konsultanti viņiem sniedz karjeras konsultācijas. "Ļoti būtiski ir veikt preventīvo darbu – ieslodzītajiem sniegt profesionālas zināšanas, motivācijas atbalsta pakalpojumus, kā arī palīdzēt sagatavoties dzīvei ārpusē," skaidro NVA direktora vietniece Kristīne Stašāne.

NVA sadarbībā ar IVP pagājušajā gadā sniedza 725 karjeras konsultācijas, kuras var iedalīt divos virzienos:

  • konsultāciju sniegšana par profesijas piemērotību, balstoties uz personas izglītību, spējām un vēlmēm;
  • darbs ar tām personām, kurām tuvojas soda izciešanas termiņa beigas, sniedzot praktisku informāciju par darba tirgus situāciju, par to, kā ir jāuzvedas darba intervijā un kā sagatavoties darba intervijai.

K. Stašāne norāda, ka NVA strādā ar personām arī pēc tam, kad tās iznāk no ieslodzījuma vietas, kolīdz viņas vēršas aģentūrā. Pērn aģentūrā vērsās 79 cilvēki, no kuriem trešā daļa iekārtojās darbā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU