Ar grozījumiem Krimināllikumā cīnīsies pret aplokšņu algām

Lai cīnītos ar sistemātiskiem aplokšņu algas maksātājiem, Krimināllikums papildināts ar 217.¹ pantu "Darba samaksas noteikumu pārkāpšana". Minētais pants paredz kriminālatbildību par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja šis pārkāpums izdarīts ievērojamā apmērā - tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.

Minētais pants paredz sodīt tikai darba devēju. Turpmāk darba devējus par pārkāpumiem grāmatvedībā, kas norāda uz aplokšņu algas izmaksu, varēs sodīt ar kādu no šiem soda veidiem: brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, ar naudas sodu un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību, vai uz noteiktu nodarbošanos, kā arī tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par “aplokšņu algu” izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību.

Krimināllikumā iekļautas arī normas, lai cīnītos pret organizēto noziedzību. Piemēram, likums papildināts ar 73.¹ pantu "Masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšana". Šis pants paredz ieviest sodus ne tikai tiem, kas ražo, uzglabā un izplata ieročus (kas Krimināllikumā noteikts jau iepriekš), bet arī tiem, kas šīs darbības finansē.

Tāpat grozīts arī Krimināllikuma 285. pants, kurā paredzēti stingrāki sodi par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Piemēram, ja šo pārkāpumu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai arī personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī ja vienā gadījumā pāri robežai tiek pārvietotas vairākas personas – par šādu noziegumu varēs sodīt ar kādu no šiem sodiem: brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu – ar vai bez mantas konfiskācijas.