Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: "Lai šai normai būtu izšķiroša preventīva nozīme, veicinot atalgojuma sistēmas sakārtošanu un godīgu konkurenci starp uzņēmējiem, jo līdz šim likumpaklausīgie uzņēmēji bija nevienlīdzīgā situācijā pret tiem darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem izmaksāja aplokšņu algas".
Līdz ar jaunās normas spēkā stāšanos ieguvēji būs godīgie uzņēmēji, darbinieki un valsts kopumā. Ilgtermiņā būs ieguvums visiem darba ņēmējiem, par kuriem tiks maksātas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, norāda tieslietu ministrs.
Lai efektīvi cīnītos ar šo ēnu ekonomikas komponenti – aplokšņu algām, tika piedāvāts komplekss risinājums attiecībā uz aplokšņu algu izmaksātājiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā tika noteikti jauni administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvi tieši par uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu. Mazos apmēros – administratīvā atbildība, uzliekot naudas sodu no 140 līdz 2100 eiro, bet ievērojamā apmērā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (līdz 1000 minimālajām mēnešalgām, šobrīd – 370 000 eiro) un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.
Jauna noziedzīga nodarījuma sastāva ieviešana Krimināllikumā tika konceptuāli atbalstīta Finanšu ministrijas vadītajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē, kurā ir pārstāvēti arī sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par godīgu konkurenci komercdarbībā – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Andris Vitenburgs
Tieslietu ministra preses sekretārs
