SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
30. novembrī, 2018
Lasīšanai: 13 minūtes
9
9

Personu apliecinošu dokumentu maiņa. Kas jāņem vērā?

Līdz 2018. gada septembrim zudušo personu apliecinošo dokumentu vietā izdots 15 191 dokuments.

LV portāla infografika, Avots: PMLP

Personas rīcībā, sasniedzot 15 gadu vecumu, jābūt vismaz vienam derīgam personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai (eID). LV portāls skaidro, kādos gadījumos jāmaina personu apliecinoši dokumenti, ko darīt, ja tie ir nozaudēti vai nozagti, un kāds sods paredzēts par dzīvošanu bez derīgas pases vai eID kartes.

īsumā
  • Latvijā ir divu veidu personu apliecinoši dokumenti – pase un personas apliecība (eID karte).
  • Pasi vai eID karti maina, ja kāds no iepriekšējiem personu apliecinošajiem dokumentiem kļuvis lietošanai nederīgs vai mainījusies tajā ietvertā informācija.
  • Ja personu apliecinošs dokuments ir nozaudēts, nozagts vai nolaupīts, nekavējoties par šo faktu jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Valsts policija vai Valsts robežsardze, vai, atrodoties ārvalstī, Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.
  • Noformējot jaunu personu apliecinošu dokumentu, iepriekš izsniegtais dokuments, kas kļuvis lietošanai nederīgs, jāiesniedz PMLP.
  • Dokumenti jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai jāiesniedz 30 dienu laikā no brīža, kad personas rīcībā nav derīga dokumenta, piemēram, beidzies derīguma termiņš, mainījies personas vārds vai uzvārds, dokuments nozagts vai pazaudēts.
  • Gan bērnu, gan pieaugušo fotografēšana notiek PMLP nodaļās uz vietas bez papildu maksas.
  • Dokumentus personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai var iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Personu apliecinošu dokumentu veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī to turētāja tiesības un pienākumus nosaka Personu apliecinošu dokumentu likums (PADL). Latvijā par personu apliecinošiem dokumentiem uzskata personas apliecību un pasi, kas tiesību aktos ir pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments un apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegtajiem datiem 2017. gadā zudušu personu apliecinošu dokumentu vietā izdoti 19 462 dokumenti (pilsoņu un nepilsoņu pases, pilsoņu un nepilsoņu eID kartes, bezvalstnieka ceļošanas dokumenti, uzturēšanās atļaujas, ES pilsoņa personas apliecība), savukārt līdz 2018. gada septembrim – 15 191 dokuments.

Personu apliecinošu dokumentu veidi

Latvijā ir divi personu apliecinošu dokumentu veidi:

  • pase (pilsoņa, nepilsoņa, diplomātiskā un dienesta pase, bezvalstnieka ceļošanas un bēgļa ceļošanas dokuments, kā arī ceļošanas dokuments personai, kurai Latvijā piešķirts alternatīvais statuss);
  • personas apliecība (pilsoņa, nepilsoņa, citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa, trešās valsts pilsoņa un akreditētas personas apliecība).

Jābūt vismaz vienam derīgam personu apliecinošam dokumentam

Šobrīd PADL 9. pants paredz, ka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, rīcībā jābūt vienam derīgam personu apliecinošam dokumentam, pasei vai eID kartei. Tas nozīmē, ka personai no 15 gadu vecuma pašai jāiesniedz dokumenti pases saņemšanai. Savukārt līdz minētā vecuma sasniegšanai dokumentus bērna ceļošanas dokumenta saņemšanai, uzrādot savu pasi, bērnam klātesot, jāiesniedz vienam no bērna vecākiem.

Kā skaidro PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva, bērniem līdz 15 gadu vecumam personu apliecinošs dokuments nav obligāts, tāpēc pasi vai personas apliecību izsniedz pēc vecāku lūguma, ja tā nepieciešama ceļošanai. Proti, ja piecgadniekam beidzas izsniegtās pases derīguma termiņš, tās vietā nav jāsaņem jauns dokuments, kamēr netiek plānots ceļojums.

Vienlaikus Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. LV portāls iepriekš jau rakstīja, ka no 2023. gada 1. janvāra eID karti noteiks kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka papildus ar izmaiņām novērsīs pastāvošo personu apliecinošo dokumentu ierobežojumu un nodrošinās iespēju balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošu dokumentu – pasi vai eID karti.

Kad jāmaina personu apliecinoši dokumenti

Pasi vai eID karti maina, ja kāds no iepriekšējiem personu apliecinošajiem dokumentiem kļuvis lietošanai nederīgs vai mainījusies tajā ietvertā informācija. Atbilstoši PADL 16. pantam personu apliecinošs vai pagaidu dokuments ir lietošanai nederīgs, ja:

  • mainījies personas vārds, uzvārds vai tiesiskais statuss;
  • dokumentā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams vizuāli identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju, vai dokuments neatbilst noteiktajam paraugam;
  • dokumentā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas;
  • mainījušās dokumentā norādītās ziņas par dokumenta turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;
  • personu apliecinoša dokumenta vai atgriešanās apliecības turētājs ir rakstveidā ziņojis par pases zudumu Valsts policijas (VP) vai Valsts robežsardzes (VR) iestādē, dokumenta izdevējiestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā;
  • beidzies dokumenta derīguma termiņš;
  • dokumenta vietā izsniegts jauns personu apliecinošs vai pagaidu dokuments;
  • iekšlietu ministrs pieņēmis lēmumu par aizliegumu dokumenta turētājam uz noteiktu laiku izceļot no Latvijas (neattiecas uz personas apliecību, kura izsniegta par aizliegumu izceļot no Latvijas uz noteiktu laiku).

Personu apliecinoša dokumenta nomaiņa iespējama arī tad, ja persona vēlas saņemt jaunu pasi derīgas Latvijas pilsoņa 1992. gada parauga pases, derīgas Latvijas nepilsoņa 1997. gada parauga pases vai derīgas bezvalstnieka 1999. gada parauga personas apliecības vietā. Papildus S. Krieva norāda, ka nav nekādu ierobežojumu jaunu personu apliecinošu dokumentu saņemt savlaicīgi pirms iepriekšējā personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņa beigām.

Ja personu apliecinošs dokuments ir nozaudēts

Ja personu apliecinošs dokuments ir nozaudēts, nozagts vai nolaupīts, nekavējoties par šo faktu jāinformē PMLP, VP vai VR, vai, atrodoties ārvalstī, Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība. Iesniedzot paziņojumu par dokumenta zudumu PMLP, vienlaikus var noformēt jaunu pasi vai personas apliecību, ja personas rīcībā nav otra veida dokumenta vai ja persona vēlas, lai tās rīcībā būtu gan pase, gan personas apliecība.

Pastāv iespēja, ka personas apliecībā ir iekļauti sertifikāti. Ja persona, kas ir pazaudējusi vai kurai ir nozagta eID karte, tos ir aktivizējusi, papildus nekavējoties jāsazinās arī ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) palīdzības dienestu un jālūdz sertifikātu darbības apturēšana. Atbilstoši PMLP sniegtajai informācijai palīdzības dienesta operators, lai pārliecinātos par personas identitāti, uzdos slepeno jautājumu, kuru persona būs norādījusi, noformējot iesniegumu personas apliecības izsniegšanai.

Tāpat jārīkojas, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka eID karte nonākusi citas personas rīcībā un elektroniskā paraksta radīšanas dati ir izmantoti bez personas ziņas. Savukārt apturētu sertifikātu darbības atjaunošanu var pieprasīt tikai klātienē PMLP nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā ārvalstīs.

Nederīgs dokuments jāiesniedz PMLP

Pase vai personas apliecība jāglabā rūpīgi, lai tā nepazustu, nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājumu dēļ nekļūtu lietošanai nederīga. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad personu apliecinošs dokuments bijis izsniegts bērnam vai dokumentam beidzies derīguma termiņš, skaidro S. Krieva.

Noformējot jaunu personu apliecinošu dokumentu, iepriekš izsniegtais dokuments, kas kļuvis lietošanai nederīgs, noteikti jāiesniedz PMLP, izņemot akreditētu personu apliecības, diplomātiskās un dienesta pases vai pagaidu dokumentus, jo tie jāiesniedz Ārlietu ministrijā. S. Krieva norāda, ka nederīgu personu apliecinošu dokumentu var nodot PMLP arī tad, ja jaunu dokumentu saņemt nav nepieciešams, piemēram, par nederīgu dokumentu kļuvusi pase, bet vienlaikus derīga ir personas apliecība.

Jānomaina 30 dienu laikā

Lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu, PMLP jāiesniedz apmaināmā pase vai eID karte, kā arī dokuments, kas apliecina personu apliecinošajā dokumentā ierakstīto ziņu izmaiņas, ja tādas ir. Savukārt, lai saņemtu pasi vai personas apliecību gadījumos, kad tā ir nozaudēta, nozagta vai iznīcināta, PMLP jāiesniedz paskaidrojums par dokumenta nozagšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem, kā arī policijas iestādes atbilde uz personas iesniegto ziņojumu, ja personu apliecinošais dokuments ir nozagts.

S. Krieva skaidro, ka dokumenti jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai jāiesniedz 30 dienu laikā no brīža, kad personas rīcībā nav derīga dokumenta, piemēram, beidzies derīguma termiņš, mainījies personas vārds vai uzvārds, dokuments nozagts vai pazaudēts. “Tas gan nenozīmē, ka nederīgu dokumentu var lietot, piemēram, robežas šķērsošanai.” Vienlaikus PMLP tīmekļvietnē norādīts, ka gadījumā, ja par personu apliecinoša dokumenta zudumu persona ir ziņojusi rakstiski, to atrodot, dokuments nav derīgs lietošanai.

“Ja iepriekšējā pasē ir derīga vīza, uzturēšanās atļauja vai pase nepieciešama jaunas vīzas vai uzturēšanās atļaujas noformēšanai, pases turētājs var lūgt pasi atstāt personas rīcībā,” uzsver S. Krieva. Proti, tikai minētajā gadījumā nederīgo pasi anulē, to caurumojot, visos pārējos iepriekšējā pase ir jānodod PMLP.

Pieteikties personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai uz konkrētu apmeklējuma laiku, nestāvot rindā, iespējams, piezvanot pa tālruni vai rakstot e-pasta vēstuli izvēlētajai PMLP teritoriālajai nodaļai, kā arī izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla e-pakalpojumu Pieteikšanās personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai. Balstoties uz LV portāla pieredzi, nepiesakoties apmeklējumam, īpaši Rīgas PMLP teritoriālajās nodaļās, iespējams, dienas otrajā pusē šādu pakalpojumu iestāde vairs nesniegs.

Fotografē uz vietas

Gan bērnu, gan pieaugušo fotografēšana notiek PMLP nodaļās uz vietas bez papildu maksas. Ja pasi vai eID karti noformē bērnam, tad vecākiem jāizvērtē, vai viņu bērns spēs mierīgi nosēdēt un būs ar mieru fotografēties tam paredzētajā brīdī. Pretējā gadījumā jāiesniedz pasei paredzētas fotogrāfijas.

Vienlaikus persona var iesniegt arī fotosalonā izgatavotu fotogrāfiju, ko apliecina attēla otrā pusē uzspiests darbnīcas zīmogs ar datumu. Tā nedrīkst būt vecāka par 3 mēnešiem, un tai jāatbilst citiem nosacījumiem, kas minēti Personu apliecinošo dokumentu noteikumu 11. pielikumā, piemēram, ja persona valkā brilles, tās stiklos nedrīkst būt atspulgs, attēla fonam jābūt gaišam, ar labu izšķirtspēju un neretušētam. PMLP mājaslapā ir uzsvērts, ka momentfoto kabīnēs izgatavotas fotogrāfijas nav derīgas.

Derīguma termiņi un izmaksas

Dokumentus personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai var iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Savukārt termiņš, uz kādu izsniedz pasi un eID karti, ir atkarīgs no personas vecuma:

  • pasi līdz 5 gadiem izsniedz uz 2 gadiem vai uz ceļojuma laiku, no 5 līdz 20 gadiem – uz 5 gadiem, sākot no 20 gadiem – uz 10 gadiem;
  • eID karti līdz 5 gadiem izsniedz uz 2 gadiem vai uz ceļojuma laiku, no 5 gadu vecuma – uz 5 gadiem.

PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers norāda, ka no 2019. gada plānots izsniegt jaunās personu apliecības ar divreiz garāku derīguma termiņu, proti, uz 10 gadiem. Tām būs krāsaina bilde, kā arī dizains salīdzinājumā pašreizējām eID kartēm atšķirsies. Precīzu datumu, kad sāks izsniegt jaunās personas apliecības, PMLP pārstāvis nevarēja nosaukt, taču tam vajadzētu būt 2019. gada pirmajā pusē.

Atbilstoši MK noteikumiem par pases saņemšanu 10 dienu laikā jāmaksā valsts nodeva 28,46 eiro, par personas apliecības saņemšanu 10 dienu laikā – 14,23 eiro. Sīkāka informācija par valsts nodevām atrodama PMLP mājaslapā. Vienlaikus tajā norādīts, ka nodeva par jauno personas apliecību būs nedaudz palielināta – 15 eiro, taču mazaizsargātajām grupām samazināta – 5 eiro.

Sods par dzīvošanu bez derīga dokumenta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 186. pants par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta paredz naudas sodu personām, kurām jābūt personu apliecinošam dokumentam, līdz 35 eiro. LAPK 187. pants par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu nosaka personai naudas sodu līdz 35 eiro, par nolaidīgu personu apliecinoša dokumenta glabāšanu, kuras rezultātā tas pazaudēts, paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 eiro, savukārt, ja to izdara atkārtoti gada laikā, – naudas sodu no 50 līdz 70 eiro.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU