Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otrā daļa un 18. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieki rakstveidā noslēdz pārvaldīšanas līgumu ar pārvaldnieku saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu. Līdz ar to pārvaldnieku reģistrā dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir jāreģistrējas viena mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas. 

Lai pārvaldnieku reģistrētu pārvaldnieku reģistrā, jābūt noslēgtam pārvaldīšanas līgumam starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem. 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka arī izņēmuma gadījumus, kad fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga reģistrēties pārvaldnieku reģistrā, ja tā vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus, bet vēl nav saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu un nav noslēgusi pārvaldīšanas līgumu. 

Ja persona nav saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu un nav noslēgusi pārvaldīšanas līgumu, tad fiziskā vai juridiskā persona var reģistrēties pārvaldnieku reģistrā, ja tā atbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā pārvaldniekam noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. panta pirmajai daļai, lai reģistrētos pārvaldnieku reģistrā, pārvaldniekam vai tā darbiniekam ir jāiegūst dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamā profesionālā izglītība un vismaz piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments. 

Piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilst kvalifikācija “Namu pārvaldnieks” vai “Namu (nekustamā īpašuma) pārvaldnieks”. 

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā noteiktajam administratīvo pārkāpumu var piemērot par likumā noteikto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību neveikšanu, kura skar sabiedrības intereses, t. sk. par mājas lietas kārtošanas pienākuma neveikšanu BIS. Mājas lietas kārtošana BIS bija jāuzsāk līdz 2023. gada 28. februārim.

Mājas lietā ietveramo dokumentu un informācijas uzskaitījums ir noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta trešajā daļā. Līdz ar to, ja mājas lietā pēc 2023. gada 28. februāra nav ietverta attiecīgā informācija, tad mājas lietas kārtotājam var tikt piemērota administratīvā atbildība.