Arī pēc 2024. gada 1. septembra saglabāsies līdzšinējā kārtība attiecībā uz papildu mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumiem pēc mācību gada noslēguma skolēnam, kuru nav iespējams pārcelt nākamajā klasē. Papildu mācību pasākumu kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 32.–36. punktā.  

Tāpat kā iepriekš, skolēnu uzdevums ir apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes mācību gada laikā, kā arī regulāri mācīties, lai iegūtu sekmīgu vērtējumu. Savukārt pedagogu uzdevums ir mācību gada laikā sniegt skolēnam visu nepieciešamo atbalstu, lai viņš sekmīgi pabeigtu mācību gadu un tiktu pārcelts nākamajā klasē. Papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi paredzēti tikai īpašiem gadījumiem, kad noteiktu subjektīvu vai objektīvu apstākļu dēļ skolēns mācību gada laikā nav ieguvis sekmīgu gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā. Līdz ar to jāuzsver, nepieciešamībai pēc papildu mācību pasākumiem un pēcpārbaudījumu kārtošanas nav saistības ar izmaiņām skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā. 

Viens no nozīmīgākajiem skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas izmaiņu uzdevumiem ir nodrošināt, ka skolēni mācās regulāri, ne tikai uz pārbaudes darbiem. Līdz ar to pedagogam ir jāseko līdzi skolēna mācību sasniegumu progresam un jāsniedz nepieciešamais atbalsts visā temata apguves laikā. Ja šāds regulārs mācību darbs tiks īstenots, tad pārbaudes darbā par apgūto tematu skolēns iegūs sekmīgu vērtējumu.  

Tāpat jaunajā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pieejā paredzēts, ka skolotājs var piešķirt vēlāk kārtotajiem pārbaudes darbiem lielāku svaru. Piemēram, skolēns noteiktu tematu apguvis vāji un saņemtais vērtējums ir nepietiekams. Līdz ar to temata apguve ir jāturpina. Parasti jaunās zināšanas tiek balstītas jau iepriekš apgūtajos tematos. Līdz ar to – ja skolēns turpinās temata apguvi un nākamajā pārbaudes darbā, kurā būs jādemonstrē zināšanas arī par tematu, kurā iepriekš saņemta nesekmīga atzīme, uzrādīs pietiekamas zināšanas un prasmes, tad jaunā pārbaudes darba vērtējumam jābūt ar lielāku svaru nekā iepriekšējam, kurā skolēns saņēma nesekmīgu atzīmi. Tas nozīmē, ka būtiskāka nozīme būs mācību gada beigās kārtotajiem pārbaudes darbiem un gada vērtējums netiks aprēķināts kā matemātiskais vidējais no visa gada laikā iegūtajiem vērtējumiem.  

Vienlaikus, ja pedagogam nebūs bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (piemēram, skolēns nebūs piedalījies obligātajos pārbaudes darbos), ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķirsies vienas balles robežās, kā arī ja mācību gada noslēgumā skolēns būs izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu (tostarp iegūt sekmīgu vērtējumu), skolēns mācību gada beigās varēs kārtot pārbaudes darbu, kurā būs skarti vairāki mācību gada laikā apgūstamie temati, un iegūt sekmīgu vērtējumu.