Katrai personai dzīves laikā ir tiesības rīkoties ar savu mantu pēc saviem ieskatiem (pārdot, dāvināt, noteikt mantošanas kārtību testamentā vai mantojuma līgumā, noslēgt uztura līgumu).  

Tādējādi personai ir tiesības par visu savu īpašumu vai tā daļu:  

• noslēgt uztura līgumu ar personu, kas par to rūpējas. Proti, atbilstoši Civillikuma 2096. pantā noteiktajam apmaiņā pret uztura došanu jūs saņemsiet līgumā noteikto labumu (arī nekustamo īpašumu). Uztura līgums ir aktuāls gan veciem un vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav tuvinieku, gan tādiem, kuriem tuvinieki ir, taču tie nesniedz nepieciešamo aprūpi. Vairāk par uztura līgumu varat lasīt šeit.  
• uzdāvināt to, noslēdzot dāvinājuma līgumu. Jāatceras, ka neatņemamās daļas tiesīgie patur tiesības no dāvinājuma izprasīt savu neatņemamo mantojuma daļu naudā. Plašāk par dāvinājuma līgumu varat lasīt šeit. 
• sastādīt testamentu, proti, vienpusēju rīkojumu, ko kāds dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu vai kādu mantas daļu, vai atsevišķām lietām vai tiesībām, atbilstoši Civillikuma 418. pantā noteiktajam. Testamentu var uzrakstīt pašrocīgi mājās, to parakstot, vai arī sastādīt pie notāra.  
• noslēgt mantojuma līgumu. Mantojuma līgums ir vismaz divpusējs darījums, kurā ir mantojuma atstājējs un nākamais mantinieks, un viņi slēdz darījumu. Piemēram, viņi vienojas, ka mantojumā būs dzīvoklis. Attiecīgais līgums tiek ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpat līgumā var vienoties, ka īpašumu mantojuma atstājēja dzīves laikā nedrīkst ne pārdot, ne dāvināt, ne rīkoties citādi. Respektīvi, mantiniekam ir garantija, ka vienošanās netiks grozīta un viņš mantojumu arī saņems. Vairāk par mantojuma līgumu un testamentāro mantošanu varat lasīt šeit. 

Attiecībā uz mantojumu bioloģiskajiem bērniem ir likumā nostiprinātas tiesības izprasīt no mantojuma savu neatņemamo daļu atbilstoši Civillikuma 422., 423. un 425. pantā noteiktajam. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Neatņemamās daļas tiesīgajam jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu pie zvērināta notāra līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies.