Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta izmaksa (112. pants) ir cieši saistīta ar iemesliem, kāpēc tiek izbeigtas darba attiecības.  Proti, atlaišanas pabalstu darba devējam ir jāizmaksā tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos:  

• Ja darba devējs, uzteicot darba līgumu, kā pamatojumu norāda Darba likuma 101. panta pirmās daļas:  

a) punktu – darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;

b) punktu – darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;

c) punktu – ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;

d) punktu – tiek samazināts darbinieku skaits;

e) punktu – tiek likvidēts darba devējs: juridiskā persona vai personālsabiedrība;

f) punktu – darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Būtiski piebilst, ka darba līguma uzteikums vienmēr ir izsakāms rakstveidā un pamatojumam ir jābūt norādītam uzteikuma tekstā. 

• Ja darbinieks atbilstoši šā likuma 100. panta piektās daļas noteikumiem uzteic darba līgumu un darba devējs piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs.

Vairāk informācijas par darba devēja uzteikumu iegūsiet LV portāla skaidrojumā “Darba devēja uzteikums – kad var un kad nevar atlaist no darba”.