Civillikums nosaka, ka “dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību”. Lai dāvinājums būtu spēkā, apdāvinātajam tas ir jāpieņem. Civillikums noteic, ka visi līgumi, kuru priekšmets ir nekustamais īpašums un kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir noslēdzami rakstiskā formā. Tātad pusēm nekustamā īpašuma dāvinājuma līgums obligāti ir jāslēdz rakstiski.

Šādu līgumu var taisīt trijos veidos:

• kā privātu līgumu;
• kā privātu līgumu, uz kura zvērināts notārs apliecinājis līdzēju parakstu īstumu;
• kā notariālo aktu.

Izšķir trīs dāvinājuma veidus:

• parasts dāvinājums;
• dāvinājums ar uzlikumu;
• dāvinājums atlīdzības nozīmē.

Dāvinātāja nāves gadījumā, ja viņš nebūs atstājis citu mantojumu, neatraidāmie mantinieki no apdāvinātā ir tiesīgi izprasīt savu daļu. Aprēķinot neatņemamo daļu, par pamatu ņem dāvinātāja mantas stāvokli dāvināšanas laikā. Ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro šis pavairojums, kā arī tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.

Vairāk par to, kas jāzina, slēdzot dāvinājuma līgumu, varat uzzināt LV portāla skaidrojumā, kas pieejams šeit.