Lai konstatētu, kāds tiesību subjekts ir draudze, attiecīgajā normatīvajā aktā tam jābūt tieši noteiktam. Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 13. pantu ir noteikts, ka reliģiskās organizācijas ar to reģistrācijas brīdi iegūst juridiskās personas statusu. 

Lai saprastu, vai draudze ir juridiskā persona, jāzina, vai tā izpildījusi likumā noteikto un ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. 

Ja tiek apstiprināts, ka draudzei ir juridiskās personas statuss, tad privātpersonai ir iespēja iegādāties zemesgabalu un šajā procesā nav papildu sarežģījumu.  

Nekustamā īpašuma pārdošanu (atsavināšanu) paredz Civillikuma normas. 

Pirms sazināties ar pārdevēju, jāveic izpēte un jānoskaidro īpašuma statuss (lauksaimniecības, meža zeme u. tml.), vai atļauts būvēt uz šīs zemes, vai dokumentos ir ietverta kāda sarkanā līnija, servitūti, komunikācijas. Zemesgrāmatā var saņemt informāciju, vai nekustamais īpašums nav ieķīlāts, izīrēts vai iznomāts trešajai personai, vai tam nav aizlieguma. Tāpat jāskatās, vai ir sakārtots jautājums par pirmpirkuma tiesībām. Pirmpirkuma tiesības var būt pašvaldībai, kā arī citiem zemesgabala īpašniekiem, ja pārdevējam pieder tikai domājamā daļa no īpašuma. 

Minētie aspekti ir būtiski, ņemot vērā, ka zemesgrāmatā ierakstītās tiesības, tai skaitā nomas līgums, būs saistošas arī jaunajam īpašniekam. 

Par izdevumiem, kas rodas, kārtojot darījumu, piemēram, notāra, zemesgrāmatas, valsts nodevas izdevumiem, puses vienojas, sagatavojot pirkuma līgumu.  

Lai sekmīgi veiktu darījumu, ieteicams konsultēties ar juristu vai notāru, lai nodrošinātu nepieciešamo dokumentāciju un izprastu visus aspektus.