Labdien! Kad es biju maza meitene, mamma atguva iepriekš atņemtu zemi. Tobrīd man bija pilngadīgi brāļi, kuriem mamma par labu atteicās no daļas atgūtās zemes, piešķirot to viņiem kā mantojumu, bet manu daļu mamma paturēja sev un uzdāvināja man pēc daudziem gadiem, kad es jau biju pilngadīga. Pagājušajā gadā mamma nomira, un tagad viens no brāļiem ir cēlis pret mani prasību par neatraidāmo mantojuma daļu no manas daļas, kuru mamma man uzdāvināja.
Par to, ka brāļi ir saņēmuši savas daļas jau pirms ilga laika, es uzzināju tikai tagad no otra brāļa, bet ne man, ne otram brālim par to nav nekādu dokumentu, gadus arī zinu tikai aptuvenos. Pēc brāļa teiktā, bija kaut kāds lēmums, kura aptuvenais gads nesakrīt ar zemesgrāmatas datumu. Arhīvs dokumentu izsniegšanu atteica, līdz ar to rodas jautājums, kā es varu pierādīt, ka brālis ir saņēmis savu mantojuma daļu, kura bija krietni lielāka par man uzdāvināto daļu. Vai tiešām man brālim ir jākompensē neatraidāmā daļa?
Ja ir jākompensē, tad vai es varu vērsties pret brāli un lūgt kompensāciju no viņa daļas, kaut arī mamma zemi viņam uzdāvināja pirms vairāk nekā divdesmit gadiem?
Normatīvais tiesību akts, uz kura pamata jūsu brālis kā neatņemamās daļas tiesīgais šobrīd prasa savu neatņemamo daļu, ir Civillikuma 1922. pants. Panta pirmā daļa nosaka: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. pants un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.
Civillikums precizē, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu skaidrā naudā (423. panta otrā daļa) un neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma (425. panta pirmā daļa).
Ja jūsu māte jums ir uzdāvinājusi īpašumu, kas bija jūsu mātes vienīgais īpašums, vai cita atlikusī manta (arī tā, kas radusies pēc nekustamā īpašuma dāvinājuma) nesedz jūsu brāļa neatņemamo daļu, tad jūsu brālim ir šādas prasījuma tiesības.
Ņemot vērā, ka jūsu māte ir dāvinājusi īpašuma domājamās daļas arī jūsu brāļiem, tad ir izvērtējamas arī jūsu identiskas prasījuma tiesības pret brāli (brāļiem) par jūsu neatņemamo daļu. Šādā gadījumā jūsu brāļa un jūsu savstarpējie prasījumi varētu daļēji vai pilnībā tikt ieskaitīti.
Vienlaikus tomēr ir jāvērtē iespējamais noilgums šādiem savstarpējiem prasījumiem. Kā LV portālā tas jau iepriekš ir ticis norādīts citā e-konsultācijā par šo pašu tēmu (skat. šeit). Nav skaidrs, cik garš ir šis noilgums un cik senus dāvinājumus, ko veicis mantojuma atstājējs, neatņemamās daļas tiesīgais ir tiesīgs prasīt pārskatīt, tas ir, izprasīt no apdāvinātā neatņemamo daļu. Iztulkojot Civillikuma 1922. pantu jautājumā par to, cik ilgā laika posmā pagātnē neatņemamās daļas tiesīgais ir tiesīgs izprasīt savu daļu no apdāvinātā, pēc analoģijas būtu jāpiemēro Civillikuma 1895. pantā noteiktais 10 gadu termiņš, jo neierobežota termiņa piemērošana būtu pretrunā civiltiesiskās apgrozības un tiesiskās noteiktības principiem.
Kas attiecas uz pierādījumu iegūšanu par nekustamā īpašuma dāvinājuma faktu jūsu brālim (brāļiem), jāpaskaidro, ka dāvinājuma līgums ir slēdzams rakstveidā un tas ir iesniedzams zemesgrāmatā īpašuma tiesību reģistrācijai uz apdāvināto. Tādējādi dāvinājuma līgums glabājas zemesgrāmatas lietā. Dāvinājuma līguma atvasinājumu jūs varat iegūt, vēršoties attiecīgajā tiesā un lūdzot tiesai to jums izsniegt no zemesgrāmatu lietas. Ja kāda iemesla dēļ jums nav iespējams šos pierādījumus iegūt pašai, tiesvedības gadījumā jums ir tiesības vērsties tiesā ar motivētu lūgumu par pierādījumu izprasīšanu, kā to nosaka Civilprocesa likuma 93. panta otrā daļa.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
