Katrs sev piederošās domājamās daļas var atsavināt, jo tās pieder viņam pašam atbilstoši Civillikuma 1072. pantam. Pirmpirkuma tiesības kopīpašniekiem rodas tikai tad, ja domājamās daļas tiek atsavinātas trešajai personai. Tā kā šajā gadījumā domājamās daļas tiks atsavinātas jau esošam kopīpašniekam, tad atbilstoši Civillikuma 1073. pantam pārējiem kopīpašniekiem pirmpirkuma tiesības nerodas. Līdz ar to nav nepieciešamības nedz brīdināt, nedz piedāvāt atpirkt savu daļu pārējiem kopīpašniekiem. Tomēr, ja ir bijis noslēgts lietošanas kārtības līgums starp kopīpašniekiem, tad to gan būs nepieciešams pārslēgt starp faktiskajiem kopīpašniekiem, lai turpmāk nerastos lieki strīdi.   

Runājot par “simbolisku summu”, tad jānorāda, ka pirkuma maksai ir jābūt reālajai maksai par nekustamo īpašumu, kaut tā būtu zem tā īstas vērtības (draudzības pirkums). Kaut gan Civillikuma 2015. panta pirmais teikums noteic, ka nav vajadzīgs, lai pirkuma maksa taisni atbilstu pirkuma priekšmeta vērtībai, tā paša panta otrais teikums paredz, ka gadījumos, kad pirkuma maksa nolikta tikai izskata pēc, līgums nav vis pirkums, bet ir dāvinājums. Ja pirkuma maksa tiks nolikta tikai izskata pēc, tad jūsu brālim un māsai pēc mātes miršanas kā neatņemamās daļas tiesīgajiem būs tiesības apstrīdēt pirkumu un atbilstoši Civillikuma 425. panta pirmajai daļai mantot daļu no jums “pārdotajām” domājamajām daļām