Arita Rateniece, zvērināta notāre
Mana vīramāte uzrakstīja dzīvokļa dāvinājuma līgumu bijušajai vedeklai. Vīramāte ir mirusi. Vai viņas dēls drīkst apstrīdēt dāvinājuma līgumu vai pieprasīt daļu no dzīvokļa vērtības? Dēls māti aprūpēja, viņa bija 1. grupas invalīde.
Saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.
Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (Civillikuma 423. pants). Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma (Civillikuma 424. pants).
Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Ja manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.
Jāpiebilst, ka gadījumā, ja dēls no mātes kādu īpašumu saņēma īpašumā viņas dzīves laikā, tas arī jāieskaita savā mantojuma daļā (pievienojuma pienākums) (Civillikuma 425. un 757. pants).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
