Darba likumā nošķirtas divas algu sistēmas: laika alga, ko var noteikt kā mēnešalgu vai stundas algas likmi, un akorda alga. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

Neatkarīgi no tā, kāda algas sistēma darbiniekam ir nolīgta, darba līgumā ir jābūt norādītam nolīgtajam dienas vai nedēļas darba laikam, atbilstoši kam darbiniekam jāveic darba līgumā nolīgtā darba izpilde, savukārt darba devējam jānodrošina darbiniekam darbs nolīgtā darba laika ietvaros.

Saskaņā ar Darba likuma 137. panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Savukārt darba samaksa, kas ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu, aprēķināma, ņemot vērā faktiski nostrādāto darba laiku (uzskaitītās stundas kopumā, virsstundas, darbu nakts laikā, svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku) un darba līgumā nolīgto darba samaksu (Darba likuma 59. pants, 62. panta otrā daļa).

Ja darba tiesisko attiecību ietvaros darba devējam iestājas apstākļi, kuru dēļ viņš nevar darbinieku nodarbināt atbilstoši darba līgumā nolīgtajam, tad šis laiks ir uzskatāms par dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likumā nav noteikti dīkstāves iemesli. Tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Savukārt juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ darbinieku nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu. Darbiniekam par dīkstāves laiku ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, akorda algas gadījumā ir izmaksājama vidējā izpeļņa (Darba likuma 74. panta otrā, trešā daļa). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

Tādējādi, ja darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt jūs atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam, tad viņam ir pienākums par attiecīgo dīkstāves periodu (nenodrošināto darba laika stundu skaitu) izmaksāt nolīgto darba samaksu, akorda algas gadījumā – vidējo izpeļņu.

Ja darba devējs nenodrošina jums darbu atbilstoši nolīgtajam darba laikam un nesamaksā par attiecīgo nenodrošināto darba laika stundu skaitu, tad atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai jums savu aizskarto tiesību aizsardzības nolūkā iesakāms vērsties ar rakstveida sūdzību pie darba devēja. Sūdzībā ietverams prasījums par darba nodrošināšanu un samaksas izmaksu. Ja darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, tad darbiniekam saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tāpat arī darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi. Iesniegumam pievienojama darba devējam iesniegtās sūdzības kopija.